Zemgales čaklās saimnieces

Zemgales čaklās saimnieces

03 / 10 / 2017

Pēdējā reģionālās kūku tūres pietura (pēc tam kūkas brauca ciemos pie mums uz Rīgu) Zemgale sagaidīja mūs ar pirmo šīgada vasaras svelmi, pirmo spēcīgo negaisu un pērkona dārdiem un gleznainiem, spilgti dzelteni ziedošiem rapšu laukiem. Visam tam skaistumam pa vidu septiņas Zemgales kūku cepējas, desmit kūkas un mēs, „Četru Sezonu” komanda, satikāmies Tērvetē, restorānā „Zoltners” – vietā, kurā ierodoties laika plūdums pēkšņi vairs nešķiet nozīmīgs. Miers un atmosfēra, ko veido apkārtnes ainava un pārdomātā arhitektūra, ir brīnišķīga vide, kur paslēpties no ikdienas steigas, bet ne tikai. Tā ir arī brīnišķīga vide, kur nogaršot Zemgales kūku cepēju meistardarbus.

Jau no seniem laikiem Zemgalē dzīvojušas izslavēti čaklas un viesmīlīgas saimnieces, kurām allaž ir bijis svarīgi, lai visa saime ir pabarota un godam pacienāta. Laika gaitā nekas nav mainījies, un zemgalietes, iespējams, kļuvušas tikai vēl čaklākas un darbīgākas, vēl vairāk uzmanības pievēršot arī vizuālajam baudījumam, sīkām detaļām un noformējumam. Tik tiešām – katra kūka bija pārdomāta līdz pēdējam sīkumam, sākot no mīklas sastāvdaļām līdz pat pēdējai pievienotajai odziņai. Ar saviem meistardarbiem mūs cienāja zemgalietes Agate Mediņa ar cēlo „Latvju preileni”, Līga Bandeniece-Silgaile ar kūku „Mammai”, Marita Šermuka ar rotaļīgo „Rīgas runču sapni”, Dace Bredika ar krāšņo „Brūkleņrozi”, Lelde Meškauska ar upeņu un vārītā krēma kūku, Betija Kalēja ar „Betijas kūku” un īpaši čaklā dobelniece Rūta Sāviča ar veselām četrām kūkām – „Dobeles draudzību”, „Biezpiena odziņu”, „Latviešu klasisko” un „Dobeles balto siera kūku”.

Kādā Zemgales tūristu bukletā ir lasāms: „Ceļojums Zemgalē bagātīgi ļaus šķirt dažādu gadsimtu vēstures lappuses un vērot, kā vēsture sadzīvo ar mūsdienām.” Un tieši tā mēs jutāmies arī mūsu Zemgales kūku ceļojumā. Jo katrai cepējai ir savs stāsts par savu kūku un tās tapšanas vēsturi, cits mantots paaudžu paaudzēs, cits radies pavisam nesen. Labā ziņa ir tā, ka visi šie stāsti ir nonākuši līdz mums un jau nākamgad tos varēs izdzīvot ikviens, izšķirstot grāmatas „100 kūkas un 1 svecīte” lappuses.

Pēc viesošanās visos četros Latvijas novados ir skaidrs, ka mēs esam bagāta tauta. Un nav runa tikai par kulināro bagātību un kūkām, kuras pārsteidza ar vēl nepieredzētu garšu baudījumu, apetītlīgu vizuālo noformējumu un rūpīgi izmeklētām vietējām sastāvdaļām. Stāsts ir arī par cilvēkiem – gan jauniem, gan veciem, gan dāmām, gan kungiem, kuri piedalās šajā projektā un velta savu brīvo laiku un enerģiju, lai uzdāvinātu Latvijai un tās iedzīvotājiem savas rūpīgi lolotās un sargātās ģimenes receptes, kuras jau pēc gada savā svētku galdā varēs celt ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Paldies jums par to!