Ceļojumi

Apvienota un interesanta

Apvienota un interesanta

24 / 10 / 2016

Apvienotās Karalistes izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, klimats un auglīgās augsnes sekmēja to, ka daudzi šo salu centās iekarot, reizē atnesot sev līdzi gan jaunus produktus, gan dažādas tradīcijas un veiksmīgi ieviešot tās šajā zemē. Apvienotās Karalistes virtuvi veido ēdieni un tradīcijas no četriem reģioniem – Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas. Labā ziņa ir tā, ka nevienā no šiem reģioniem ēdienkarte nav īpaši sarežģīta.

Francija. Francijas virtuve ir leģendāra

Francija. Francijas virtuve ir leģendāra

16 / 09 / 2016

Viena no slavenākajām virtuvēm pasaulē, garda, izsmalcināta, kur viss pārdomāts līdz sīkumam un ēdiens nav tikai ēdiens, bet bauda, dzīvesveids, socializēšanās pamats – vesela pasaule ar savu filozofiju. Virtuve ar neticami bagātīgu un greznu, pat karalisku vēsturi.

Itālija. <em>Sempre bello*</em>

Itālija. Sempre bello*

05 / 08 / 2016

Tiem, kuri bijuši Sicīlijā, neradīsies jautājums – kāpēc Itālija, kāpēc Sicīlija. Kaut gan atbildes var atšķirties. Mēs to izvēlējāmies tāpēc, ka tā ir fantastiska vieta vēstures dēļ. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļu laikā apskatīt visu Sicīliju – šķiet, ka pietrūka vēl kādas 10 dienas, iespējams, pat vairāk.

Jaunzēlande. Zeme pasaules malā

Jaunzēlande. Zeme pasaules malā

11 / 08 / 2015

Miera, saskaņas un dabas gleznaino ainavu caurausta, maoru kultūras apgarota un rituālo deju spēcināta, vulkānu sasildīta un geizeru apslacīta, kā radīta „Gredzenu pavēlnieka” mistērijai. Viena no pēdējām vietām uz Zemes, kur uz pastāvīgu dzīvi apmetās cilvēki. Jaunzēlande.

Spānija. Apslēptā jūras velšu paradīze

Spānija. Apslēptā jūras velšu paradīze

07 / 07 / 2015

Kamēr paši galisieši bauda mīdijas, gliemenes, austeres, krabjus, langustus, tunci, doradas, jūras ķemmītes un zivis, kuru nosaukumi mums ir sveši, pārējā pasaule pat nenojauš, ka te, Spānijas pašos ziemeļos, pēc skata it kā tik necilajā piekrastē (tādu lielākoties visi iedomājas Galisijas piekrasti) slēpjas kaut kas tik fantastiski gards un svaigs – zivis un jūras veltes visplašākajā izvēlē.

Spānija. Galisijas valdzinājums

Spānija. Galisijas valdzinājums

15 / 06 / 2015

Sēžot uz viesnīcas balkoniņa, vienu pēc otra lieku mutē tikko nopirktus, sulīgus Galisijas ķiršus, kamēr lejā tiek tīrītas ielas, kaut kur spēlējas bērni, atskan spāniski lamuvārdi, bet blakus balkoniņā skaļi smejas vēl kāds tūrists, kurš izbauda saldo ceļošanas prieku, tieši tāpat kā es. Prieku, kuru izjūti tikai tad, kad nonāc konkrētajā vietā. Svaigu jūras velšu karalistē vai pat paradīzē, kur bauda lieliskus Albariño un Godello baltvīnus, maigus un elegantus sarkanvīnus, perfekti pagatavotu cūkgaļu un teļa gaļu, audzē kāpostus un pupiņas un gatavo neparastas formas sieru tetilla, kura trāpīgais nosaukums tulkojumā nozīmē „maza sievietes krūts”. Esmu secinājusi, ka, lai izprastu kādas vietas būtību, tā ir jāapmeklē, jo redzēt bildē ir viens, bet sajust patiesās garšas – kas pavisam cits. Un šis būs stāsts par garšām Spānijas nostūrī esošajā Galisijā.

Francija. Šampaņas atraitnes

Francija. Šampaņas atraitnes

11 / 06 / 2015

Koko Šanele reiz stāstīja, ka šampanieti dzer tikai divos gadījumos: tad, kad ir iemīlējusies, un tad, kad nav. Kazanovam šis dzēriens bija savaldzināšanas
ierocis, savukārt marķīze de Pompadūra mīlēja šampanieti, jo „tas ir vienīgais vīns pēc kura baudīšanas sieviete joprojām ir skaista”. Mūsdienās šampanietis ir burbuļojošs luksusa un svētku simbols, taču pirms 200 gadiem viss bija citādi. Tieši slavenās „Šampaņas atraitnes” parūpējās, lai šis provinces dzēriens kļūtu par pasaules ekskluzīvāko dzērienu, ieviešot neskaitāmas inovācijas šampanieša ražošanas, uzglabāšanas un baudīšanas kultūrā. Turklāt tas notika laikos, kad Francijas sievietēm lielu biznesu vadīt nebija pieņemts. Piedāvājam ieskatīties pasaules skaistākā vīna vēstures aizkulisēs!

Amerika. <em>Cronut </em>fenomens!

Amerika. Cronut fenomens!

21 / 04 / 2015

Parasts trešdienas rīts. Vismaz lielai daļai ņujorkiešu, kuri plkst. 6.00 trakajā vēlmē paspēt visu un būt pirmie jau skrien (uz darbu, pa parku, pēc kafijas), bet reti kurš no viņiem varēja iedomāties, kur skrienam mēs. Kad plkst. 5.00 nozvanīja modinātājs, vienu aci atvērusi, mēģināju saprast, vai tiešām ir vērts tik agri celties un, nepadzerot kafiju, doties ārā no mājas. Un tas viss tikai un vienīgi kāda neliela, apaļa konditorejas izstrādājuma dēļ. Hibrīda, kuru dēvē par Cronut, dēļ.

Amerika. No vidus līdz lejai

Amerika. No vidus līdz lejai

07 / 04 / 2015

Vecas dzelzceļa sliedes, kas pārvērtušās līdz nepazīšanai. Mazas ieliņas, kur viena pie otras stāv dzīvojamās mājas, līdz kuru durvīm jāveic tie daži maģiskie pakāpieni, kas filmās par Ņujorku vienmēr noder kā vieta atvadu skūpstam, maigam rokas spiedienam, nopietnai sarunai vai šķiršanās reizei. Jā, tāda man atmiņā palikusi Ņujorkas Midtown kopā ar Downtown – pilsētas daļa, kas izceļas ar maziem veikaliņiem, tirdziņiem, parkiem, kafejnīcām, restorāniem un dzīvi, kurā mijas hipsterisms, bohēma, biznesa uzvalki un augstas cenas.

Amerika. Pāri tiltam

Amerika. Pāri tiltam

12 / 03 / 2015

Atceros, ka pirms dažiem gadiem sajaucu nosaukumu Brooklyn ar Bronx un paziņoju, ka, lai nu kur, bet uz Bruklinu es nekādā gadījumā nebraukšu. Arī šovasar pirms došanās uz Ņujorku apgalvoju to pašu, jo, lai gan stāsti par Bruklinas šiku un Viljamsburgas kiču mani bija sasnieguši vismaz no 10 mutēm, zemapziņā bija iesēdušies skati no asiņainām filmām, kas uzņemtas vismaz pirms 10 gadiem un kurās ikviens, kas nonāk Bruklinā, tiek ievainots vai nožmiegts. Arī komentārs filmā „Sekss un lielpilsēta”, kur viena no varonēm apgalvoja, ka visi saka „Bruklina ir jaunā Manhetena”, bet otra atbildēja, ka šis cilvēks noteikti nav bijis Bruklinā, savā veidā manas bažas tikai pastiprināja, tomēr, veicot nelielu izpēti, secināju, ka Bruklinas šodienas šarms noteikti ir daudz lielāks nekā manas bailes, un to arī devāmies pārbaudīt.

Amerika. Manhetenas franču šiks

Amerika. Manhetenas franču šiks

12 / 02 / 2015

Nav noslēpums, ka Ņujorka tiek dēvēta par ēdienu paradīzi, un tāda tā patiesi ir. Tomēr, lai kā pārējie rajoni censtos attīstīt savu restorānu kultūru, tieši Manhetena (un ar Manhetenu es domāju arī Upper West Side un Upper East Side) tos visus pārspēj – gan restorānu skaita, gan kvalitātes ziņā, bet, iespējams, tas ir tikai laika jautājums. Kā pierādījums tam ir „Bar Boulud”, kas patiesībā nav bārs, bet gan vienkāršs, taču reizē izcils restorāns. Atļaušos apgalvot, ka citi iestādījumi, kas lepojas ar izkārtni „restorāns”, ne tuvu nespēj sacensties ar šo à la bāru, kas iekārtots necila paskata daudzstāvu ēkas pirmajā stāvā, un tam ir viens izskaidrojums – ēdiens un vīns. Kāds iebildīs, ka tie ir divi izskaidrojumi, bet es tomēr gribētu teikt, ka viens, jo labā restorānā ēdiens nevar iztikt bez vīna, un otrādi, un abu savstarpējā mijiedarbība lieliskā kvalitātē padara šī restorāna apmeklējumu tik īpašu un neaizmirstamu.

Amerika. No austrumiem uz rietumiem

Amerika. No austrumiem uz rietumiem

02 / 02 / 2015

Rīta skrējiens, pusdienu salāti uz soliņa vai vakara pastaiga Centrālparkā – bieži vien tādas ir asociācijas ar Ņujorku, jo, spriežot pēc filmām, visi ņujorkieši tā dara. Bet patiesībā tā nebūt nav, jo attālumi, kas uz ekrāna liekas nelieli, izrādās, nemaz tik nelieli nav, un visu iepriekšminēto parkā lielākoties bauda tikai tie, kas dzīvo pavisam netālu no tā vienā vai otrā pusē. Parks atrodas rajonā, ko sauc par Upper Manhattan, un sadala to divās daļās – Upper East Side un Upper West Side. Šos abus rajonus iecienījuši turīgi cilvēki, kas mīl mieru un relaksētāku dzīvesveidu nekā pašā Manhetenas centrā vai pat Downtown. Tie, kam palaimējies ar smagā darbā nopelnīto iegādāties vai saņemt mantojumā šeit dzīvokli, var baudīt lieliskus skatus pa logu, bet pārējie ielās bauda nedaudz mierīgāku dzīves ritmu. To var sajust katrā veikalā un katrā kafejnīcā – liekas, ka te viss notiek mazliet lēnāk un izjustāk.

Amerika. Šovs Ņujorkā

Amerika. Šovs Ņujorkā

16 / 01 / 2015

Vegānu saldējumi, kuru lieliskā garša sagādā izcilu baudījumu garšas kārpiņām, vītinātas desiņas un gaļas delikateses bez konservantiem, sieru grēdas no visas pasaules, tajā skaitā no Amerikas, kas liek saprast, ka arī amerikāņi zina, kā pagatavot ļoti labu sieru, kokosriekstu ūdens, svaigie kokteiļi, čipsi un popkorns, neparasti graudaugi un dažādas eļļas. Tā ir apmēram 1/6 vai pat 1/8 daļa no lielās produktu daudzveidības, kas pieejama vienā no pasaules lielākajām un nozīmīgākajām pārtikas ražotāju izstādēm „Fancy Food Show”, kas notiek divas reizes gadā – janvārī tā norisinās Sanfrancisko, bet jūnija beigās/jūlija sākumā Ņujorkā.

Amerika. Atpūta starp atpūtām – vakars <em>CIP lounge</em>

Amerika. Atpūta starp atpūtām – vakars CIP lounge

10 / 01 / 2015

Nekad nebiju domājusi, ka teikšu – lidojums var būt atpūta! Jo līdz šim man visi lidojumi bija likušies gana apgrūtinoši – maz vietas, garas rindas un nīkšana lidostā starp lidojumiem. Vismaz man tas viss asociējās tikai un vienīgi ar tādu salīdzinoši grūtu darbu, kur svarīgs ir rezultāts, respektīvi, nonākšana galapunktā. Bet tad viss mainījās, jo mums bija iespēja izbaudīt lidojumu uz Ņujorku Turkish Airlines biznesa klasē (par to vairāk vari lasīt septembra numurā), kas pierādīja, ka lidojums un arī laiks starp lidojumiem var būt atpūta, kuras laikā izbaudīt lieliskas maltītes un labu lasāmvielu, atlicināt mirkli sev vai vienkārši pabūt kopā pie vīna glāzes.

Amerika. Viņš zina, kas ir kas, kāpēc un kā to pasniegt

Amerika. Viņš zina, kas ir kas, kāpēc un kā to pasniegt

29 / 12 / 2014

Pirms vairāk nekā 100 gadiem Maikla Laiskoņa (Michael Laiskonis) vecvectēvs no Lietuvas ieradās ASV, lai meklētu laimi visu iespēju zemē, un apmetās šajā valstī uz dzīvi, saraujot saikni ar dzimteni. Gribētos domāt, ka Maikls vecvectēvam ir pateicību parādā par labākas dzīves meklējumiem, kas palīdzējuši Maiklam nonākt tur, kur viņš ir šodien – Amerikas top konditoru sarakstā, ar lielu bagāžu izcilu zināšanu. Lai gan ceļš līdz Amerikas top konditora līmenim un ICE (Institute of Culinary Education) skolas radošā direktora amatam nav bijis apzināts, tas ir labākais, ko viņš varēja izvēlēties, ar ko piepildīt savu dzīvi. Gan darbā, gan mājās.

Amerika. Kad komforts nozīmē klasi

Amerika. Kad komforts nozīmē klasi

08 / 12 / 2014

Šķiet, ka mūsdienās gandrīz ikviens no mums ir kaut kur lidojis vai dara to regulāri. Tuvāk, tālāk, augstāk, zemāk, ātrāk un ne tik ātri, bet lido. Katrs ar savu mērķi, kāpēc un uz kurieni. Bizness, tikšanās ar mīļoto, koncerts, iepirkšanās, atvaļinājums – tas var būt jebkas, bet mūs visus vieno tas, ka mēs lidojam un ka mums ir jānonāk no punkta A līdz punktam B, turklāt pēc iespējas drošāk un ērtāk. Lai kāds būtu mūsu galamērķis, viss sākas ar lidsabiedrības izvēli un lidojumu kombinēšanu, ja ar vienu reisu nav iespējams nokļūt izvēlētajā vietā, līdz brīdim, kad esam jau lidostā, reģistrējoties lidojumam un nododot bagāžu. Tie, kuri mūs mīl vai vismaz ciena, pirms izlidošanas vienmēr novēl drošu lidojumu, savukārt, nokļūstot galamērķī vai atgriežoties, viens no pirmajiem sagaidītāju jautājumiem parasti ir „Kāds bija lidojums?”. Un viņi to jautā ne jau tāpēc, ka pieklājība to prasa, bet gan tāpēc, ka tas tiešām ir svarīgi, jo no lidojuma bieži vien ir atkarīgs tas, cik labi jutīsimies gan ceļojumā, gan atgriežoties mājās. Un te jau sākas pats interesantākais.

Amerika. Garšīgi un bez miega

Amerika. Garšīgi un bez miega

20 / 11 / 2014

Vēl līdz pēdējai dienai es nespēju noticēt, ka iekāpšu lidmašīnā, kas no sākuma mūs ar vīru aizvedīs līdz Stambulai, lai pēc tam taisnā ceļā nogādātu uz Ņujorku. Pirms ceļojuma ik pa laikam atcerējos kadru no filmas „Viens pats mājās 2”, kur Kevins, uzlicis austiņas, sēdēja nepareizajā lidmašīnā, bet tikmēr stjuarte fonā pateica: „No stop till New York!” Pat sēžot lidmašīnā, šķiet, tā frāze man atskanēja galvā vismaz ik pēc stundas, kaut gan apkārtējā aina mums šoreiz bija klasi vai pat divas augstāka nekā Kevinam, padarot ceļojumu uz pilsētu, kas nekad neguļ, daudz patīkamāku un ērtāku, – tajā bija gan izcils...

Amerika. Sonoma - starp vīnu, āboliem un sieru

Amerika. Sonoma - starp vīnu, āboliem un sieru

04 / 04 / 2013

Kad vairākus mēnešus plānotajam ceļojumam pa Kaliforniju – Sanfrancisko, Napas un Sonomas ieleju – pienācis laiks baudīt pēdējo daļu, dažas dienas Sonomas ielejā, tas liekas neticami. Vēl neticamāka liekas ainava, kas paveras, pārbraucot no Napas ielejas Sonomas ielejā. It kā nekādas lielas zīmes vai kā tāda, kas kliegtu: „Te sākas Sonoma”, – bet to var sajust, jo ainava kļūst pilnīgi citāda, un tas nav brīnums.

Amerika. Ieleja, kuras dzīslās rit vīns

Amerika. Ieleja, kuras dzīslās rit vīns

27 / 03 / 2013

Dzestrs rīts, kas vēlāk pārvēršas karstā un tik jaukā dienā, vietējie ķirši, melones un arbūzi, kas jāēd tikai peldkostīmā vai kailiem, jo katrs kodiens un augļa sulīgums noteikti tiek uz drēbēm. Maigs kazas siers, fritētas olīvas, kraukšķīga maize, aromātiskas vīnogas, krēmīgs brokastu jogurts un saldas, saldas deserta kūkas. Un tam visam pa virsu svaigs un labi atdzesēts Sauvignon Blanc. Īsas kleitas, kas sapirktas izpārdošanās, īsi šorti, iešļūcenes un saulesbrilles. Smaids, iedegums un forši cilvēki. Tā ir Napas ielejas burvība. Burvība, ko nepārspēj neviena cita vieta un kas noķerama tikai tur.

Amerika. Sanfrancisko

Amerika. Sanfrancisko

18 / 01 / 2013

Svaiga, kraukšķīgi cepta maize, izcili sieri, paštaisītas vītinātas desiņas un gaļas, pikanta un maiga olīveļļa, lielisks vīns un izcila kafija. Itālija? Francija? Nē. Tā ir Kalifornija, precīzāk – Sanfrancisko, Napa un Sonomas ieleja...

Amerika. „Stags’ Leap”

Amerika. „Stags’ Leap”

20 / 12 / 2012

Esot Napas ielejā, kalnu un vīnogulāju ieskautiem, ir plašas iespējas, kādu vīna namu izvēlēties, lai izgaršotu, ko šī ieleja spēj dot. Vieniem vīns sanāk labāks, vieniem ne tik, tieši tāpēc vispirms jādodas pie tiem, kuriem izdodas labi. Viens no namiem, kas izceļas citu vidū, ir „Stags’ Leap Winery”, tomēr, pirms runāt, ir jāpatur prātā viena lieta – turpat, viena otrai tuvumā, atrodas divas darītavas ar šādu nosaukumu, tikai ar apostrofu katram savā vietā...

Amerika. „Hess Collection”

Amerika. „Hess Collection”

19 / 12 / 2012

„Hess Collection” vīna darītava ir viena no pirmajām, ar kuru iepazīstamies, ierodoties Napas ielejā, un neapšaubāmi tas ir ideāls sākums, jo brauciens uz un pa Vīdera kalnu (Mount Veeder) 400–610 m augstumā, kur atrodas daļa no „Hess” nama vīna dārziem, ir viens no mežonīgākajiem manā dzīvē. Tieši te es saprotu, kāpēc Amerikā ir tik izplatītas tās lielās mašīnas, ar kurām pilna pasaule, bet godīgi jāsaka – bez īpaša mērķa. Te mērķis, traucoties 45–60 grādu kalnā, tiek attaisnots...

Amerika. „Black Stallion” itāliskais šarms

Amerika. „Black Stallion” itāliskais šarms

19 / 12 / 2012

Bez liekuļošanas un bez aplinkiem jāsaka, ka iespēja palikt „Black Stallion” darītavā bija ne tikai garšīga, bet vienkārši – neizsakāmi emocionāla. Protams, tam ir savs izskaidrojums, kas nav tālu jāmeklē. Delicato ģimenē ir trīs paaudzes. Trīs no vīriešiem vada kompāniju, bet iesaistīti ir vēl četri. No otrās paaudzes palicis tikai viens cilvēks, kurš nāk uz darītavu. Pirmā paaudze nāk no Itālijas, kur plānoja vīnogu laukus, to apstādīšanu un izvietojumu...

Zviedrija. Stokholma vienā dienā

Zviedrija. Stokholma vienā dienā

04 / 10 / 2012

Viņš – ap gadiem 50 – pienāk pie manis, atnes krūzi kapučīno ar skaisto kafijas maliņu apkārt (tas ir viens no rādītājiem, ka viņš zina, ko dara) un jautā: „Cukuru?” Saņēmis no manis negatīvu atbildi, paskatās uz mani un saka: “Jūs pat nevarat iedomāties, kā man šāda atbilde patīk.” Protams, ka patīk. Tāda atbilde patīk ikvienam, kurš zina, ka pareizi uzputots piens, sajaukts ar kafiju, kas veido kapučīno, ir pati pilnība, kuru dažreiz var izjaukt cukura deva...

Norvēģija. Adreses, kur ēst un baudīt Olesunā

Norvēģija. Adreses, kur ēst un baudīt Olesunā

31 / 07 / 2012

Te neliels ieskats vietās, kurās vērts ēst, kad esi Olesunā, un ievēro, ka ūdens ir par velti, ja vien neprasi kādu īpašu, kā "San Pelegrino" vai "Evian"....

Norvēģija. Mašīnā ar Nilu. Vietējo produktu meklējumos

Norvēģija. Mašīnā ar Nilu. Vietējo produktu meklējumos

25 / 07 / 2012

Es vienmēr pirms braucieniem uz kādu galamērķi apzinu vietējos cilvēkus, lai zinātu, kur ēst, kāpēc un kā. "Invit" ir viena no vairākām vietām, kuras man ieteica kādas paziņas tuva draudzene. Pirms brauciena ar Nilu mēs ar Armandu tur paēdam. Sasodīti dārgi, bet ļoti garšīgi, kā arī interjeriski skaisti, un ne velti, jo šīs vietas īpašnieki ir arhitekti ar labu gaumi. Lieliska kafija, ļoti garšīgi salāti, kūkas, mafini un sendviči...

Norvēģija. Pasaules skaistākais fjords un labākais <em>koldtbord</em>

Norvēģija. Pasaules skaistākais fjords un labākais koldtbord

23 / 07 / 2012

Pēdējā, pirmā vai vidējā pietura Olesunas apkārtnē noteikti ir Geirangers. Geirangers ir pasaules garākais, dziļākais, šaurākais un skaistākais fjords. Esot tur, pareizs liekas Bleika teiciens: “Nevar plaukstā noturēt bezgalību,” un, man liekas, nekur citur tik ļoti neizpaužas šis teiciens kā Geirangerā. Ainava, kas skatāma tur, man vēl bieži rādās acu priekšā, jo tā ir neaizmirstama, īpaši saprotot, ka tavā priekšā ir miljardu gadu vēsture un dabas izveidota mozaīka...

Norvēģija. Pārsteidzošie Norvēģijas fjordi. Zemeņu ieleja un Petrīnes nams 

Norvēģija. Pārsteidzošie Norvēģijas fjordi. Zemeņu ieleja un Petrīnes nams 

23 / 07 / 2012

Noīrējām "Avis" Nisan Micra un braucam uz Geirangeru. Trīs stundas, divi prāmja pārbraucieni, zemeņu ieleja un Petrines viesu nams. Tas viss pa ceļam.  Tomēr pirms doties taisnā ceļā uz Geirangeru, jāapmeklē divas vietas – Valdalas zemeņu ieleja (laikā no jūlija līdz augusta beigām) un Petrines viesu nams. Ja vien iespējams, vienu nakti noteikti iesaku palikt Petrines viesu namā...

Norvēģija. Sestdienas zivju tirgus un vēl viens restorāns Olesunā

Norvēģija. Sestdienas zivju tirgus un vēl viens restorāns Olesunā

13 / 07 / 2012

Sestdiena daudzās pasaules valstīs ir tirgus diena. Te tā ir zivju tirgus diena, bet mūsu viesošanās dienā tas nenotiek, jo piestātnē ir pārāk daudz jahtu un kuģu (pateicoties festivālam).  Laivu piestātnē ir tikai viens tirgotājs, kurš tirgo omārus. Pa smieklīgu cenu – Ls 1,20 gabalā. Te pienāk vecs kungs un nopērk desmit, te jauna dāma vēl desmit. Katram no tiem tiek uzdāvināti vēl divi, un mums rodas iespaids, ka zvejnieks to dara, jo vienkārši grib tikt prom...

Norvēģija. Vairāk par <em>klipfisk </em>un “Jacob Dybvik”

Norvēģija. Vairāk par klipfisk un “Jacob Dybvik”

11 / 07 / 2012

Pēc pirmās rīta daļas – Art Nouveau centra apmeklējuma – vēl kamēr Armands lido uz Olesunu, mēs ar Benti dodamies pie viena no reģiona labākajiem klipfisk ražotājiem, uz „Jacob Dybvik” mencu ražotni. Pirms tam gan paēdam “Lets eat deli”, ko ieteikuši daudzi vietējie cilvēki. Te plašā klāstā dažādi salāti, sendviči, zupas un kafija. Sendviči, sākot no 72–82 kronām, pildīti gan ar grilētiem dārzeņiem, bekonu, vistu, salami, Čedaras sieru, zivīm, garnelēm, lasi un tunci un ko vēl...

Norvēģija. Vēl viena vieta Olesaunā, kas noteikti jāapmeklē. Zveja jūrā un vakariņas Sjøbua

Norvēģija. Vēl viena vieta Olesaunā, kas noteikti jāapmeklē. Zveja jūrā un vakariņas Sjøbua

11 / 07 / 2012

Pēc “Art Nouveau” centra un “Dybvik” apmeklējuma, ierodoties Armandam, mēs dodamies zvejot. Laiva ar nosaukumu “Rebell” jau gaida – ar diviem zvejniekiem. Laiks zvejai. Laiks ir rāms, viegls vējiņš, un, riņķojot pa fjordiem un krasta ciematiņiem, mēs lēnām izejam jūrā. Protams, notiek neplānotais un parādās viegls un stiprāks lietus, arī laiva vairs nav tik rāma, bet es pat negribu dzirdēt par atgriešanos krastā, nenoķērusi kaut vienu zivi...

Norvēģija. Bez elpas jau lidmašīnā. No nodegušiem pamatiem līdz <em>Art Nouveau</em>

Norvēģija. Bez elpas jau lidmašīnā. No nodegušiem pamatiem līdz Art Nouveau

04 / 07 / 2012

Nenoliegsim, ir valstis, uz kurām ceļojam, kaut ko zinot, un ir tādas, uz kurām retāk, un arī tad bieži vien pēc tekstiem ceļojumu grāmatās un bildēm īsti neaptveram un nesaprotam, kur dodamies. Viena no tām valstīm, ja vien nerunājam par tiem, kuriem tur ir ģimene vai kuri brauc zvejot, ir Norvēģija. Diena, kad uz turieni lidoju es, sākās lieliski, pēc tam lidostā negāja tik gludi...

Turcija. Izgaršojam Stambulu mazāk nekā diennaktī

Turcija. Izgaršojam Stambulu mazāk nekā diennaktī

12 / 06 / 2012

Četrās dienās Kušadasi apskatījuši visus svarīgākos vēsturiskos un gastronomiskos punktus, mēs ar busiņu devāmies uz Izmiras lidostu, kurā beidzot atkal bija iespējams izdzert krūzi normālas itāļu kafijas, un 45 minūšu baudpilnā lidojumā ar "Turkish Airlines", izbaudot gardas brokastis (jo sēdējām pašā aizmugurē), ieradāmies Stambulas lidostā. Pēc pārsteidzošā (tikai pozitīvā ziņā) "Turkish Airlines" ēdināšanas partnera "Do & Co"...

Turcija. Arī gaisā var ēst garšīgi un ar baudu. “Do & Co”<br> Mana neticamā iespēja apmeklēt Stambulas ēdienu gatavošanas bāzi

Turcija. Arī gaisā var ēst garšīgi un ar baudu. “Do & Co”
Mana neticamā iespēja apmeklēt Stambulas ēdienu gatavošanas bāzi

08 / 06 / 2012

Tiem, kuri ceļo daudz un bieži, nav sveša sajūta, kad lidmašīnā ēdot ir viena doma – nu kāpēc? Pat maksājot bieži vien nesaņemam to, ko gribētu. Protams, ja lidojam ar lētākām lidsabiedrībām, tad skaidrs, ka neko īpašu gaidīt nedrīkstam, bet, ja lidojam, izmantojot biļeti, kuras cenā ēdiens jau iekļauts, tad ir pamats būt neapmierinātam katru reizi, kad ēdiens ir negaršīgs, nepārdomāts...

Turcija. <em>Kušadasi Pamukkale</em>. Vieta, kur elpa aizraujas

Turcija. Kušadasi Pamukkale. Vieta, kur elpa aizraujas

05 / 06 / 2012

Lielākā daļa cilvēku, kuri ceļo uz Turciju un lielākoties uz Antāliju, zina, kas ir Pamukkale, jo lielākajai daļai grupu tiek ieteikts ierasties vietā, kas ir pasaules retums, brīnums un vienkārši kaut kas neizsakāmi skaists. Ja no Antālijas brauciens uz šejieni un atpakaļ ar visu apskati aizņem divas dienas, tad no Kušadasi tās ir 3 stundas. Ar vienu dienu pietiek...

Turcija. Kušadasi espreso, zivju tirgus, vēsturiskā Efesa un Jaunavas Marijas māja <br> 2. daļa

Turcija. Kušadasi espreso, zivju tirgus, vēsturiskā Efesa un Jaunavas Marijas māja
2. daļa

22 / 05 / 2012

Otrā diena – brokastis gardas. Kafija – briesmīga. Un tas nav noslēpums. Jo lielākoties pasaules viesnīcās kafija, ja vien nepieprasi ko īpašu, ir pabriesmīga. Turcijā – trakāk. Liekas, ka krūzītē sajaukta 1/2 tējkarote šķīstošās kafijas uz 400 ml ūdens. Viena diena bez kafijas – ok. Divas – ne...

Turcija. Ceļojums, kurā laikā Turciju iepazīsti, jau pirms esi tur nonācis

Turcija. Ceļojums, kurā laikā Turciju iepazīsti, jau pirms esi tur nonācis

21 / 05 / 2012

Ir ceļojumi, kuri sākas, ierodoties galamērķī, bet ir tādi, kuri sākas ja ne lidostā, tad vismaz lidmašīnā. Mūsējais sākās lidmašīnā un pavisam vienkārša iemesla dēļ – lidsabiedrība. Jau kādu laiku esmu dzirdējusi labas atsauksmes par „Turkish Airlines”, bet, kamēr pati nepārbaudu, tikmēr man vienmēr ir zināma robeža neuzticības, jo katram gaume tomēr atšķiras. Neslēpšu, šogad mana izvēlētā lidsabiedrība ir „Turkish Airlines”...

Spānija. Madrides gastronomija un veikali

Spānija. Madrides gastronomija un veikali

31 / 08 / 2011

Pēc ceļojuma uz Madridi un vietējo ieteiktām vietām orientēšanās Madridē ir daudz vieglāka. Protams, ka Madridē, miljonu pilsētā, iepirkšanās vietu ir gana daudz, bet te vismaz ir dažas, kuras Madridi raksturo ļoti senā pagātnē un tradīcijās...

Spānija. Tortilja, gaspačo, siers, maize. Atvadas. Madride<br> Piezīmes nr. 5

Spānija. Tortilja, gaspačo, siers, maize. Atvadas. Madride
Piezīmes nr. 5

29 / 08 / 2011

Pēdējā pilnā diena – sestdiena. Pirmā diena mūsu ceļojumā ar lietu. Beidzot pa visām dienām es saprotu, ka man jāapmierina mana sievišķā puse, un dodos iepirkties uz „H&M”. Lai gan iepirkties ar tukšu vēderu esot labāk, jo tad visas bikses vieglāk aizpogāt, mēs tomēr pirms tam dodamies pabrokastot. Tā kā šodien ir sestdiena, kā liela daļa madridiešu, arī mēs rītu sākam ar brokastu kafiju un kādu maizīti...

Spānija. Dzīve rit <em>La Latina</em>. Madride<br> Piezīmes nr. 4

Spānija. Dzīve rit La Latina. Madride
Piezīmes nr. 4

26 / 08 / 2011

Pēc piektdienas pastaigas un Mercado San Miguel apmeklējuma Margita mums apņemas parādīt, kur un kāpēc iet ēst La Latina kvartālā, kurā viņa pati dzīvo. Paejam garām kādai nelielai vietiņai „Museo del Pan Galago”, kura, protams, pusdienlaikā ir slēgta, bet esot slavena ar savām malkas krāsnī ceptajām maizēm un saldumiem no Galisijas...

Spānija. Esmu iemīlējusies – tirgū. <em>Mercado San Miguel.</em> Madride<br> Piezīmes nr. 3

Spānija. Esmu iemīlējusies – tirgū. Mercado San Miguel. Madride
Piezīmes nr. 3

18 / 08 / 2011

Madridē pavadījuši jau vienu vakaru un vienu pilnu dienu, mēs šo to sākam apjaust, bet viena lieta, kas mums kā gurmānu ceļotājiem (tā laikam būtu mūs jāapzīmē) esot jāredz, ir tirgus – Mercado San Miguel. Tāpēc nākamā diena, vismaz daļa no dienas, tiks veltīta tam. Bet tas pēcpusdienā, jo no rīta pirms tam jāapmeklē otrās dienas neveiksme – gaļas veikals „Don Finardo”.

Spānija. Kur un ko ēst Madridē. Tapas bāri un pārējās vietas

Spānija. Kur un ko ēst Madridē. Tapas bāri un pārējās vietas

16 / 08 / 2011

Vietējie saka, ka Madridē tapas bāri un restorāni uz vienu iedzīvotāju ir vislielākajā blīvumā visā pasaulē. Patiesi vai ne, bet tapas bāru un dažādu ēstuvju Madridē ir daudz. Tik daudz, ka pirmajā reizē ir jāzina, ko izvēlēties, citādi var sanākt „ziepes” – pārāk dārgi un pārāk negaršīgi, viduvēji vai nekā.

Spānija. Kas slēpjas zem šiem vārdiem. Madride

Spānija. Kas slēpjas zem šiem vārdiem. Madride

15 / 08 / 2011

Šeit ir tipiskākie dažādu ēdienu, produktu un ar ēdienu saistītu nosaukumu skaidrojumi, ar kuriem nākas sastapties Spānijā un pavisam noteikti – Madridē. Tapas bāros nosaukumu ir daudz, bet šeit piedāvājam tos, ar kuriem sastapāmies Madrides ceļojuma dienās. Zemāk ir vispārēji ieteikumi, ko darīt un ko ievērot tapas bāros, veikalos vai iepērkoties...

Spānija. Tapas, nugas,<em> jamón </em>un vijolītes. Madride.<br> Ceļojuma piezīmes nr. 2

Spānija. Tapas, nugas, jamón un vijolītes. Madride.
Ceļojuma piezīmes nr. 2

12 / 08 / 2011

Pēc pirmā vakara pa tapas bāriem – trīs bāriem divās stundās – mēs esam gatavi gulēt. Lai gan „Room Mate Alicia” ir ļoti aktīvā Madrides vietā, mēs guļam kā nosisti. Pēc brokastīm esam gatavi Madridei. Pilnīgāk un dziļāk. Apbruņojušies ar piezīmju bloku, saliktajiem apmeklējumu punktiem kartē, mēs ar vīru dodamies ielās. Ielās, kurās nekad nav klusums, kurās virmo dzīvība...

Spānija. Pirmais randiņš, pirmās tapas. Madride.<br> Ceļojuma piezīmes nr. 1

Spānija. Pirmais randiņš, pirmās tapas. Madride.
Ceļojuma piezīmes nr. 1

02 / 08 / 2011

Ir dīvaini doties ceļojumā uz valsti, kuru it kā zini, bet pavisam nepazīsti. Piemēram, man, ceļojot uz Franciju un Itāliju, daudz kas ir skaidrs – kultūra, ēdieni, cilvēki, daba, vide utt. Bet Spānija – tas ir kas svešāks. Nezinu, vai par to kaunēties vai ne, bet fakts. Protams, es zināju to, ka Spānijā ir daudz tapu, dievīgs jamon, labs vīns, ekspresīvi cilvēki, daudz augļu un dārzeņu...

Francija. „Cepts malkas krāsnī” jeb maize no „Le Four a Bois”

Francija. „Cepts malkas krāsnī” jeb maize no „Le Four a Bois”

05 / 07 / 2011

Viena no lietām vai, pareizāk sakot, viens no ēdieniem, ar ko Francija var lepoties, ir maize. Klasiskā bagete un maize visās tās dažādākajās formās. Maize, kuras kvalitātei ir jābūt labai vai pat perfektai, jo tā ir viena no ikdienas lietām, kas nedrīkst pievilt. Un, lai gan mūsdienās ir ļoti daudzu vietu, kurās cep maizi, maz ir tādu, kas cep malkas krāsnī. Tāpēc, esot Šampaņas galvaspilsētā Reimsā un zinot, ka te ir vieta, kurā maizi cep malkas krāsnī...

Francija. Reimsas dvēseles draugs – „Café du Palais”

Francija. Reimsas dvēseles draugs – „Café du Palais”

05 / 07 / 2011

Mūsu ceļojuma viens no augstākajiem punktiem bija vietējā restorāna „Café du Palais” apmeklējums. Šim restorānam es parasti būtu gājusi garām, bet pēc savas draudzenes mammas ieteikuma to apmeklējām. Un jāsaka, ka kopš tās dienas, kad tur iegājām skeptiski, bet iznācām lidojot, es saku, ka tas pilnīgi noteikti un neapšaubāmi ir jāredz ikvienam viesim, apmeklējot Šampaņas galvaspilsētu Reimsu. Vienkārši tā ir, un viss...

Francija. Siera garša ceturtajā paaudzē

Francija. Siera garša ceturtajā paaudzē

21 / 06 / 2011

Esot Reimsā, Šampaņas galvaspilsētā, mēs ik pa laikam no vietējiem iedzīvotājiem, no restorānu pavāriem un īpašniekiem dzirdējām, ka viņi sev ņem sieru no vietas ar augstu reputāciju, senu vēsturi un, pats galvenais, labu kvalitāti. Kas ir šī vieta? Siernīca „La cave aux fromages”.  Jau nosaukums tiem, kuriem nav sveši kaut vai daži franču vārdi, pasaka priekšā, ka šis ir veikals, kurā ir saistība ar sieru. Bet nosaukums nepasaka...

Francija. <em>J'adore champagne!</em><br> Šampaņas ceļvedis 2 daļa

Francija. J'adore champagne!
Šampaņas ceļvedis 2 daļa

13 / 06 / 2011

Tā kā Reimsa nav liela pilsēta, tad šeit patiesībā ar vienu vai divām dienām pietiek. Viss atkarīgs no tā, cik daudzus namus vēlies apmeklēt un izzināt. Ja vismaz sešus, tad iesaku vienā dienā trīs, pa vidam apmeklēt kādu restorānu vai veikalu, vakarā pavakariņot, un pārējos trīs – nākamajā dienā, un atkal uz kādu restorānu un veikaliem. Ja esi tur sestdienā, tad vietā, kur beidzas Rue Mars, ir tirgus „Marché Couvert Halles” ...

Francija. <em>J'adore champagne!</em><br> Šampaņas ceļvedis 1 daļa

Francija. J'adore champagne!
Šampaņas ceļvedis 1 daļa

09 / 06 / 2011

Lai gan Šampaņā esmu bijusi jau divas reizes, nekas mani un vīru neatturēja no došanās uz turieni vēlreiz, kaut vai tāpēc, ka šoreiz tas nebija brauciens ar mašīnu vai darba vizīte, bet gan brauciens, kurā visu izvēlamies paši un dzīvojam nevis viesu mājās vai pilīs, bet gan pie reimsiešiem, sajūtot, kas tad ir Reimsa vietējo acīm (kaut gan pils nebūt nav sliktāk)...

Portugāle. Lielākā plakankalne pasaulē, kurā ražo vīnu

Portugāle. Lielākā plakankalne pasaulē, kurā ražo vīnu

31 / 05 / 2011

Vieta, kas jāapmeklē visiem, kuri viesojas Douru ielejā, ir platākā vīnu ražojošā plakankalne pasaulē un vienīgais interaktīvais vīna muzejs Eiropā – Favaiušas pilsētā (Favaios). Cik interaktīvs, cik ne, bet muzejs tas ir un interesants tiešām. Tas ir gan tāpēc, ka viens no īpašniekiem stāsta ļoti aktīvi un aizrautīgi, gan tāpēc, ka te tiešām ražo izcili garšīgu Moscatel de Favaios. Šī vieta man atmiņā paliks ar daudz ko, bet ar divām lietām...

Portugāle. Vīns, portvīns, ēdiens un miers – „Quinta do Portal” 

Portugāle. Vīns, portvīns, ēdiens un miers – „Quinta do Portal” 

30 / 05 / 2011

„Quinta do Portal” ir īpaša kompānija ar vienu lietu (vispār jau vairākām) – šis nams, visi vīni un portvīns pieder vienai portugāļu ģimenei. Pilnīgi un galīgi, bez jebkādu citu valstu, kompāniju vai ģimeņu iejaukšanās. Tā teikt, 100% tīrs portugāļu produkts. Viesu nams „Casa das Pipas” darbojas kopš 2006. gada un jau ir ieguvis „Best of wine tourism” zīmi, kas nozīmē, ka šeit ir tiešām labi – skaisti, sakopti, autentiski un tieši tā, lai tu vēl ...

Portugāle. Ko gaidīt vienā no labākajiem Portugāles restorāniem<br> Portugāles piezīmes

Portugāle. Ko gaidīt vienā no labākajiem Portugāles restorāniem
Portugāles piezīmes

27 / 05 / 2011

Pēc nakts skaistajā „Quinta do Portal” mēs dodamies tālāk, uz ikviena gurmāna un laba ēdiena cienītāja vienu no obligātajiem pieturas punktiem Douru upes krastos – uz restorānu „DOC”. Restorāna šefpavārs Rui Paula ir mākslinieks, kurš uz šķīvja vieglā un maigā manierē uzbur moderni pasaulīgus ēdienus, kuru tapšanas procesā tomēr ļoti lielu lomu spēlē tieši šī reģiona ēdieni un produkti, kā arī produkti un receptes no Portugāles...

Portugāle. Vieta, kur dzīve ir skaista, – „Quinta Nova”

Portugāle. Vieta, kur dzīve ir skaista, – „Quinta Nova”

27 / 05 / 2011

Tā kā pirmajā reizē uz „Quinta Nova” mani veda liels autobuss un tas notika tumsā, tad ceļš likās mierīgs un tumšs. Turklāt pusi ceļa es pavadīju miegā. Pie tam vēl miera sajūta, ka pie stūres ir vietējais, nomierina daudz vairāk. Tad es vēl nezināju, ka portugāļi esot traki braucēji, no kuriem jāuzmanās. Tāpēc pirmajā braucienā man ne prātā nenāca tas, ko ieraudzījām šoreiz, braucot ar mašīnu paši – dienā. Uz „Quinta Nova” var aizbraukt...

Portugāle. Portugālē viss notiek divreiz<br> Uz Douru

Portugāle. Portugālē viss notiek divreiz
Uz Douru

25 / 05 / 2011

Braucienā uz Douru (Douro) mēs dodamies no „The Yeatman” viesnīcas, bet ne bez starpgadījumiem. Pēc šī ceļa mēs saprotam, ka mums šajā reizē Portugālē viss notiek divreiz. Izbraucot no „Yeatman”, mēs vēl gribam tikt līdz upes ietekai okeānā, kas, izrādās, ir tikai 3 km no viesnīcas (es pirms tam domāju, ka varētu būt kādi 20 km). Bet tas gan mums neizdodas tik vienkārši, jo izgriežoties no viesnīcas teritorijas, vienā no vietām nogriežamies...

Portugāle. Uz pusdienām ar izbīli<br> Portugāles piezīmes, 4. daļa

Portugāle. Uz pusdienām ar izbīli
Portugāles piezīmes, 4. daļa

24 / 05 / 2011

Tikai nelielas bailes, sirds klauves, satraukums, un mūsu „Taylors” vizīte beidzas pavisam skaisti – “Quinta do Panascal”, nelielā mājiņā kalna vidū, ar skatu uz ieleju un upi. Satraukums gan tikai viena maza sīkuma dēļ – tā kā mēs pārvietojamies ar autobusu, kuram pa priekšu brauc neliela izmēra mašīna, tā braucot ierasto ceļu neparēķina, ka autobusiem ir lielāki gabarīti. Nu lūk, bet to saprotam tikai tad, kad esam uz stāvas nogāzes...

Portugāle. Pa un ap Douru vīnogulājiem, „Taylors”<br> Portugāles piezīmes, 3 daļa

Portugāle. Pa un ap Douru vīnogulājiem, „Taylors”
Portugāles piezīmes, 3 daļa

23 / 05 / 2011

„Taylors” portvīns ir viens tiem portvīniem, kura zīmols ir zināms teju visā pasaulē, kopā ar tādiem vārdiem kā „Grahams”, „Sandemans”, „Offley” un „Fonseca”. „Taylors” portvīna namu, kas atrodas iepretī Portu, upes dienvidu krastā, Vila Nova de Gaia, var apmeklēt ikviens, uzzināt par nama vēsturi, par portvīniem, par portvīna vēsturi kā tādu un pagaršot kādus no portvīniem...

Portugāle. Vīns ir labāks, nekā vari iedomāties<br> Portugāles piezīmes, 2. daļa

Portugāle. Vīns ir labāks, nekā vari iedomāties
Portugāles piezīmes, 2. daļa

20 / 05 / 2011

Pavisam netālu no Paço de Calheiros, apmēram 10–15 minūšu braucienā pa maziem lauku ceļiem, augšā un lejā, līkumojot, atvērtu muti apjūsmojot pilnbriedā esošos mandarīnu, citronu un apelsīnu kokus, skatot eikaliptu kokus un baudot to, ka svētdienas rītā uz ceļiem mašīnu praktiski nav, mēs apstājamies pirmajā pieturā, kurā es redzēšu, kā tad tiek darīts portugāļu vīns...

Portugāle. Vīna tūrisms Portugālē. Douru ieleja

Portugāle. Vīna tūrisms Portugālē. Douru ieleja

18 / 05 / 2011

Kā jau jebkura dienvidu zeme, Portugāle piedāvā veselu virkni iespēju atpūsties un attīsta tūrisma nozari. Bet, izņemot okeānu un vēsturiskas, ievērības cienīgas vietas, Portugālē, it īpaši Douru ielejā – portvīnu zemē – ir iespēja „ienirt” vīndarīšanas pasaulē, atklāt sev jaunus vīna tūrisma apvāršņus. Šādu atpūtas veidu ir iespējams īstenot arī citās valstīs, bet Portugālei ir vairākas priekšrocības attiecībā pret saviem kaimiņiem – Spāniju, Itāliju un Franciju.

Portugāle. Pusdienas ar intrigu<br> „The Yeatman” – Portu

Portugāle. Pusdienas ar intrigu
„The Yeatman” – Portu

17 / 05 / 2011

Kā jau daudzos augstas klases restorānos, arī “The Yeatman” – viss sākas ar amouse bouche. Šajā restorānā pirmais, ko tev atnes (bez dzērieniem), ir maize un patiešām laba maize, kas nav tā pirmā vilšanās, kad tev pirms izstrādātiem ēdieniem priekšā noliek maizi, kas pirms tam bijusi saldēta un pieejama lielākajā daļā veikalu. Jā, un pirms amouse bouche viesiem vienmēr piedāvā...

Portugāle. Pie Fransisku kunga<br> Portugāles piezīmes, 1. daļa

Portugāle. Pie Fransisku kunga
Portugāles piezīmes, 1. daļa

17 / 05 / 2011

Es esmu laimīga, un tam ir pamats, jo šogad, 2011. gada pirmajā pusē, esmu bijusi Portugālē jau divas reizes. Vienreiz, kad koki vēl sāka plaukt, otrreiz, kad jau varēju no kokiem plūkt pirmās mandeles. Par to, ka beidzot iepazinu Portugāli, līdz tai tiku un to no visas sirds iemīlēju, man jāpasakās „Wine International” konferences organizatoriem, kas par pieturas punktu izvēlējās tieši Portugāli, Portu. Ne velti, jo Portugāle...

Portugāle. Garšu atklājumu pirmā pietura<br> „The Yeatman” – Portu

Portugāle. Garšu atklājumu pirmā pietura
„The Yeatman” – Portu

16 / 05 / 2011

Mūsu 2011. gada aprīļa garšu piedzīvojums Portugālē sākas tieši Portu, „The Yeatman hotel”, kas notika pirmajā vakarā, pēc 4 h lidojuma ar „Air Baltic” no Rīgas uz Madridi un 7 h gara brauciena ar mašīnu no Madrides uz Portu. Un jāsaka, ka šis brauciens ar mašīnu nebija tas labākais – tikai tāpēc, ka biju piemirsusi un kā sieviete loģiski neiedomājos, ka valstīs...

Portugāle. Portu jaunā intriga – „The Yeatman”

Portugāle. Portu jaunā intriga – „The Yeatman”

16 / 05 / 2011

Nav daudz viesnīcu un viesu namu pasaulē – vismaz manu ceļojumu pasaulē –, kuriem man gribētos pievērst īpašu uzmanību, bet daži ir, un tie man ir dārgi. „The Yeatman hotel” ir viena no tām vietām, kas iekritusi sirdī un, es domāju, uz ilgiem laikiem. Šī viesnīca ir viens no Portu jaunajiem un vispozitīvākajiem ieguvumiem, kas, ticams, tur paliks ilgi un laimīgi. Esot „Yeatman” jau otro reizi un šoreiz kopā ar vīru, pēc garas apspriedes par to...

Portugāle. Portu un Portugāles ziemeļi

Portugāle. Portu un Portugāles ziemeļi

13 / 05 / 2011

Portugāle kā maza valsts un īpaši Portu (Porto) kā maza pilsēta manā ceļojumu sarakstā bija visu laiku, bet nekad ar iespēju uz turieni aizdoties vai arī ar lielu iespēju, ka to izkonkurē Francija vai Itālija. Un jāsaka – žēl, ka tā, jo, lai arī maza, tā ir emocionāli daudz spēcīgāka par daudzām redzētajām valstīm – vismaz man. Kaut gan nav jau labi salīdzināt – katra valsts ir tik atšķirīga un īpaša, bet vienkārši, kad tu necik negaidi, tad saņemtais var...

Francija. Paris,<em> cafe ou the</em> (kafiju vai tēju)

Francija. Paris, cafe ou the (kafiju vai tēju)

29 / 04 / 2011

Visi, kas bijuši Francijā, zina, ka jādzer tēja un kafijas mīļotājiem jāmirst badu vai arī jāmeklē kāda maza itāļu kafejnīca vai „Starbucks”. „Starbucks” der, bet man tomēr liekas, ka Parīzē tas ir pārlieku dārgs un pilnīgi nevajadzīgs un dzert Americano „Starbucks” ir tas pats, kas dzert melnu franču kafiju. Tāpēc izvēlies franču.

Francija. Parīze, Monmartra. Šokējoši un skaisti

Francija. Parīze, Monmartra. Šokējoši un skaisti

27 / 04 / 2011

Monmartra vienmēr ir bijusi viena no romantiskākajām Parīzes vietām, jo te dzīvojuši tādi slaveni mākslinieki kā Renuā, Degā, Pikaso un vēl daudzi citi. Ar to, ka atrodas ārpus pilsētas centra, tā veidojas kā skaista, neliela pilsētiņa, kas it kā ir un it kā nav Parīzē. Un skats, kas paveras uz pilsētu, – dievīgs. Atbraucot uz pieturu „Barbes”, ir jāsaņemas redzēt ko šokējošu – vismaz mums ar vīru tas bija šokējoši, un mūsu draugs Mišels to parādīja mums ar nodomu...

Francija. Parīze - Grands Boulevards

Francija. Parīze - Grands Boulevards

20 / 04 / 2011

Grands Boulevards ir astoņu lielo ielu savienojums, kas no augšas veido tādu kā arku. 19. gs. šajā rajonā bija sastopama visa Parīzes sirds (Paris Vivant), kura modernās cafe in west un krāsainais austrumu gals ar operu, teātriem un mākslu pulcēja lielu sabiedrības daļu. Savukārt šodien šī rajona daļa ir Parīzes finansiālais un komerciālais centrs. Lai gan savu norietu Grands Boulevards jau ir paspējis saņemt, tik un tā te vēl arvien ir daudzas brasserie, cafe un vietas, kurās atļauties atlaisties un izbaudīt dzīvi...

Francija. Trīs vienā – latīņi, Senžermēna un Eifelis

Francija. Trīs vienā – latīņi, Senžermēna un Eifelis

20 / 04 / 2011

Visi trīs atrodas cits citam blakus, plūstoši pārejot no viena otrā, cits citu papildinot. Katrs no tiem – īpašs un skaists. Latīņu kvartāls – studentu, zinību, vienkāršu, bet patiesu kafejnīcu pilns, Senžermēna – mākslinieciski iedvesmojoša, skaista, ar lielu parku, daudz vietām, kur paēst un baudīt. Vieta, kas agrāk bija bohēmistu un intelektuāļu satikšanās vieta, tagad jau ir iecienīts augstas klases rajons, kurā dzīvot un pulcēties. Eifeļa torņa apkaime – īpaša ar to, ka te slejas skaistas un klasiskas mājas un te ir viņš – Eifelis.

Francija.<em> Île de la Cité</em> – vieta, kur dzimusi Parīze

Francija. Île de la Cité – vieta, kur dzimusi Parīze

14 / 04 / 2011

Île de la Cité patiesībā bija Parīzes pats sākums. Te piedzimusi Parīze, jau 300 gadus pirms Kristus dzimšanas, kad to izveidoja ķeltu cilts parisii. Kopš tā laika te lēnām veidojusies pilsēta, izaugot ap to, kas šobrīd atrodas uz divām nelielām salām – skaistām, staltām un īsteni franciskām.  Nākot no centra un pārejot pāri Pont Notre Dame, Pont Neuf vai Pont au Change, pa vidu ir neliels, bet skaists puķu tirdziņš ar daudzām...

Francija. Parīze ar ko sākt - <em>Marais un Beaubourg</em><br> 2. daļa

Francija. Parīze ar ko sākt - Marais un Beaubourg
2. daļa

11 / 04 / 2011

Lai gan pirmajā dienā Ebreju kvartālu neatrodam, tas nekas, jo mūsu draugi tur mūs aizved dažas dienas vēlāk. Turpat netālu, kur riņķojām, tieši Marē rajonā, bet nez kāpēc mēs neatradām. Varbūt tas bija liktenis, jo paši nekad nestāvētu garajā rindā pie „Chez Marianne” (Rue des Hospitalieres S. Gervais), jo tas liktos jocīgi, bet atbraucot ar draugiem, viņu neuzkrītošs uzstādījums ir pilnīgs un noteikts: jāpamēģina.

Francija. Kas, kur, kad Parīzē

Francija. Kas, kur, kad Parīzē

08 / 04 / 2011

Šodien uz Parīzi aizlidot viegli – iesēdies lidmašīnā (mēs lidojām ar „Air Baltic”), un nepilnu trīs stundu laikā esi Šarla de Golla lidostā (CDG), un vēl pēc kādām 50 minūtēm (ieskaitot muitu) esi Parīzes centrā*. Ja brauc uz pašu centru un kāp ārā Chatelet les Halles, tad izkāpsi Marais rajonā. Daži vietējie saka, ka šis esot visinteresantākais Parīzes rajons, citi tam, loģiski, nepiekrīt. Es nezinu, vai tas ir visinteresantākais, bet labs tas katrā ziņā ir gan.

Francija. Parīze ar ko sākt - <em>Marais un Beaubourg</em><br> 1. daļa

Francija. Parīze ar ko sākt - Marais un Beaubourg
1. daļa

07 / 04 / 2011

Beaubourg ar savu 1977. gadā uzcelto un sabiedrības nepieņemto Pompidū centru mūsdienās ir kļuvusi par vienu no nu jau cienījamiem Parīzes objektiem, kurš spēj piedāvāt ļoti spēcīgas izstādes un mākslas pasākumus. Marais, kas 16. gs. pievilka aristokrātus, mūsdienās ir viens no pievilcīgākajiem Parīzes rajoniem, jo modenizācijas laikā spējis saglabāt savu seju ar skaistajām renesanses savrupmājām, mazajām ielām un daudzajiem...

Itālija. "Zaļās sirds" ekpedīcija (5. daļa)

24 / 03 / 2011

Visas dienas bijušas skaistas, saulainas un mūs lutinājušas, bet kāpēc gan priekšpēdējā, tā, kurā mums ir vienīgais brīvais laiks pastaigāt pa tirdziņu un pilsētu, ir jau pašā dienas sākumā ar tendenci uz lietu? Laikam tāpēc, ka iepriekšējā diena neapēdu visu, kas bija Helovīna svētku šķīvjos, ieskaitot aitas galvu. Nu ja tā, tad labāk es palieku ar slapju galvu, bet vismaz veselu vēderu.

Itālija. "Zaļās sirds" ekpedīcija (4. daļa)

28 / 02 / 2011

Jauns rīts, jaunas domas, jauni darbi. 30 minūšu braucienā no mūsu viesmīlīgā nama pēc brokastīm ar svaigu kafiju, jogurtiem un kruasānu mēs nonākam kārtējā olīveļļas spiestuvē – „Azienda Agraria Bacci Noemio”. Piebraucot pie spiestuves, man liekas, ka esam pie kādas pašmāju garāžas, bet ieejot iekšā saprotu, ka šis ir viens no tiem 10 ražotājiem, kuram ir arī sava spiestuve. Spiestuve darbojas, visapkārt ir izteikti skaļš, visi savā starpā sakliedzas, citu pēc citas ved iekšā kastes ar olīvām...

Itālija. "Zaļās sirds” ekspedīcija (3. daļa)

09 / 02 / 2011

Rīts sākas tāpat, nē, pat vēl labāk nekā iepriekšējais. Doma par svaigo kafiju otrajā stāvā kopā ar jogurtu un apelsīnu kruasānu mani mudina celties nedaudz agrāk, nekā es patiesi gribētu. Priekšā atkal gara diena, un tas mirklis pie galda, vismaz 20 minūtes, mirklis miera (cik nu liels miers ar vēl pieciem brokastotājiem, bet nu vismaz mierīgāks nekā skaļa olīveļļas spiestuve un nemitīga rakstīšana) ir vērts. Manī iezogas cerība, ka varbūt šorīt es būšu...

Itālija. „Zaļās sirds” ekspedīcija <em>(2. daļa)</em>

Itālija. „Zaļās sirds” ekspedīcija (2. daļa)

26 / 01 / 2011

Celies un spīdi (angl. „rise and shine”), tā mani nākamajā rītā sveicina saule; esot gultā aiz tumšajiem slēģiem, to iedomājos tikai savās iedomās, bet, atverot slēģus, mani tiešām, no visas sirds sveicinās saule. Izskatās, ka otrā diena, lai iepazītu Umbriju, būs skaista. Pieceļos un nedaudz pēc astoņiem jau dodos uz otro stāvu, kurā rosās mājas guvernante un jau gaida mūs, lai pasniegtu svaigu kafiju, siltus kruasānus, jogurtus, džemus un mājās ceptu lauku saldo pīrāgu. Pēc brokastīm Daniela ir pakaļ un aizved Itālijas lauksaimniecības dzīvē...

Itālija. „Zaļās sirds” iekšienē

Itālija. „Zaļās sirds” iekšienē

17 / 01 / 2011

Umbrija, kas administratīvi iedalās Valle Umbra un Valnerina, kopā veido reģionu, kuru bieži piemin kā Valle Umbra-Valnerina. Lai kā šo vietu sauktu, tieši šis centrālais Itālijas reģions tiek dēvēts par „Itālijas zaļo sirdi”, jo tieši tur atrodas olīveļļas galvaspilsēta Trevi un šī ir vieta, kas vēsturiski bijusi svarīga Itālijas kartē. Mūsdienās Umbrija, kas daudzus gadu desmitus īpaši tūrisma nozarē ir bijusi atstāta novārtā, šodien lēnām iekaro tūristu sirdis...

Itālija. "Zaļās sirds" ekspedīcija (1.daļa)

17 / 01 / 2011

Mans ceļojums uz „Itālijas zaļo sirdi”, uz Umbriju, bija sākums jaunai, pavisam negaidītam gastronomiskam un kulturālam piedzīvojumam ar vienu no aizmirstākajiem, bet tajā pašā laikā ļoti bagātajiem reģioniem Itālijā. Umbrija, ko no visām pusēm ieskauj daudz slavenāki šīs valsts reģioni, viens no tiem ir visiem zināmā Toskāna, bijusi pamesta novārtā gan ar savu gastronomisko, gan kultūras mantojumu lielākajai pasaules daļai. Pirms devos uz Umbriju...

Igaunija. Baltijas pasaka Muhu salā

Igaunija. Baltijas pasaka Muhu salā

06 / 09 / 2010

Vasaras pēdējās dienās man izdevās pabūt pasakainā vietā – uz salas, kurā valda pilnīgs dabas miers un harmonija. Uz šādas salas var pavadīt brīnišķīgas brīvdienas,  tāpēc nav obligāti jādodas uz tālām zemēm un var iztikt bez liela budžeta, jo to var realizēt kaimiņvalstī – Igaunijā. Runa ir par nelielu salu Baltijas jūrā – Muhu salu. Tā ir trešā lielākā Igaunijas sala ar kopējo platību 198 km², par kuru pie mums zina maz. Tā atrodas tuvumā savai slavenajai kaimiņienei – Sāmsalai, ar kuru to savieno...

Zviedrija. Pakaļ sešām stundām Stokholmā

Zviedrija. Pakaļ sešām stundām Stokholmā

10 / 06 / 2010

Kādu dienu mani iepriecināja ar ziņu, ka man ir pieejama prāmja biļete uz Stokholmu (par velti, divām personām). Cilvēkam, kam atrašanās jūras vidū uz kuģa, kas sver vairākas tonnas, liekas nedaudz biedējoša un satraukuma pilna, šī bija gan laba, gan slikta ziņa. Jo izrauties no ikdienas, aizbraukt uz citu valsti, pilsētu, kaut vai tikai uz sešām stundām ir lieliski, bet to darīt ar prāmi, hmm, nu kā lai saka, biedējoši. Sabiedējusi arī savu ceļa biedreni Irinu, kurai vēl stundu pirms izbraukšanas piezvanīja...

Turcija. Turcijas ainiņas

Turcija. Turcijas ainiņas

16 / 05 / 2010

Turciju es mīlu kopš pirmā brīža gandrīz pirms trim gadiem, kad tikko pēc lidmašīnas nolaišanās tā mani sagaidīja ar siltiem septembra saules stariem. Vai tā būtu daudzmiljonu pilsēta Stambula, vai ziedošā Vidusjūras piekraste, vai askētiskā Anatolijas vidiene, – Turcijai pieder pārāk daudz kā neparasta un dvēseli aizraujoša, lai to izprastu žiglā pārskrējienā. Kopš mana pirmā ceļojuma pagājuši jau vairāki gadi, bet šīs zemes noslēpums joprojām nav atminēts, un tāpēc esmu tur atgriezusies vēl un vēl...

Itālija. Vidusjūras pērle – Kapri

Itālija. Vidusjūras pērle – Kapri

01 / 03 / 2010

Kapri ir krāšņās Amalfi piekrastes sala, lielās kartēs nemaz nav atrodama, jo blakus Sardīnijai vai Sicīlijai tā ir ļoti, ļoti maza sala. Tās apskatei visbiežāk tūristi atvēl vienu dienu, bet velti – ir vērts salā uzkavēties ilgāk tās saulainības, miera un klusuma dēļ.

Moldova. Moldovas vīns? Kāpēc ne?

Moldova. Moldovas vīns? Kāpēc ne?

10 / 02 / 2010

Mums ar draugiem ir tradīcija, ka katra gada rudenī dodamies... šoreiz uz 3 dienām uz Kišiņevu. Kādēļ Kišiņeva? Mūs piesaistīja iespēja doties vīna tūrēs. Braucot uz bijušās Padomijas valstīm, par galveno gidu kļūst taksists. Iebraucot Kišiņevā, taksists šķiet draudzīgs pret Baltijas brāļiem un, vedot mūs uz viesnīcu, metas mums rādīt Kišiņevas Zolitūdi, Purvciemu utt. Tikai pēc jautāšanas par vīnu Moldovā taksists atplaukst, ka esam informēti, ka Moldovā ir vīns.

Latvija. Atgriežoties Latvijas sviesta ziedu laikos

Latvija. Atgriežoties Latvijas sviesta ziedu laikos

28 / 01 / 2010

Pavisam nesen, kādā sniegotā dienā, kad biju ceļā uz norunātu interviju Aizputē, uz kuru intervējamais diemžēl neieradās, nācās izdomāt, ko darīt Kurzemē, lai viss garais ceļš no Rīgas uz Aizputi nebūtu velti mērots. Jau ceļā uz Aizputi tieši pirms Skrundas biju ievērojusi labajā ceļa pusē zīmi, kas norādīja uz Piena muzeju kaut kur tuvākajā apkaimē. Protams, braucot telefona numuru pierakstīt nepaspēju, jo stūrēšana tajā brīdī bija svarīgāka, bet labi, ka mums ir uzziņu dienesti...

Portugāle. <em>Quinta dos Loridos</em> – vīna dārzs, kurā mīt Buda

Portugāle. Quinta dos Loridos – vīna dārzs, kurā mīt Buda

04 / 12 / 2009

Apceļojot Portugāles Ueštes (Oeste) reģionu pērnā gada rudenī, vienu pēcpusdienu pavadīju pārsteidzošā vīna dārzā Quinta dos Loridos, kur starp vīnogulājiem slejas milzīgas austrumnieciskas statujas no marmora un granīta un tipiskā Portugāles ainavā no saviem augstumiem nolūkojas milzu Budas un indiešu dievības. Budas Ēdenes dārzā, kur izveidoti mākslīgie ezeriņi, pamanu un nogaršoju arī eksotisko ķīniešu augli līčiju. Uz mirkli izjūtas ir absolūti sirreālas – vairs nesaprotu, vai patiesi atrodos Portugālē vai kādā austrumu zemē. Dīķmalā slinki klaiņo bariņš...