Mafini

Mafini

11 / 05 / 2017

Lai kā varbūt kādam valodniekam nepatiktu vārds „mafini”, tas ir vārds, kuru pasakot, to (visticamāk) pazīs jebkurā pasaules vietā, jo mafins ir pasaules klasika, kuram nevajag katrā pasaules malā izdomāt savu nosaukumu un kuru nevajag saukt par kēksiņu. Mafins ir lielisks konditorejas izstrādājums. Tas ērti iegulsies vienā plaukstā, un tā vien gribēsies tajā iekosties...

Vēsture

Kaut ko viennozīmīgi apgalvot par mafinu vēsturi, tāpat kā par citiem maizes izstrādājumiem, nav iespējams. Visur pasaulē senās ciltis iepazina graudaugus un atklāja cepšanas mākslu, gatavojot pirmatnējos cepumus, kūkas un arī kaut ko līdzīgu mafiniem. Šie ēdieni nav jaunatklājumi, tā ir evolūcija, kas radusies neskaitāmos eksperimentos ar ūdeni, miltiem un citām izejvielām.

Ar vārdu „mafins” sākotnēji parasti apzīmēja apaļas formas maizei līdzīgus produktus, un pirmās mafinu receptes pavārgrāmatās tika publicētas 18. gs. vidū, bet populārāki tie kļuva 19. gs. – sevišķi Anglijā, kā tējas laika uzkoda, kad pa ielām pārvietojās mafinu pārdevējs un par savu ierašanos ziņoja ar skaļu zvanu zvanīšanu. Vēlāk gan to aizliedza, jo daudziem tas traucēja.

Angļu un amerikāņu mafini

Ir divi galvenie mafinu veidi – angļu un amerikāņu mafini. Tie, ko, visticamāk, iedomājies pirmos, ir amerikāņu mafini, kas vairāk līdzinās kēksiņiem. Angļu mafini ir pavisam citādi.

Angļu mafini tiek pasniegti brokastīs vai pie pēcpusdienas tējas. Tā ir tradicionāla apaļa veida plakanmaize, kas pagatavota no rauga mīklas. Tos bauda, sadalītus uz pusēm, nedaudz grauzdētus un pārsmērētus ar sviestu, dažkārt ar džemu. Šie mafini sākotnēji tika gatavoti speciālā formā – mafinu riņķīšos, uz īpašas cepešpannas. Mafinu riņķīši bija gredzenveida cepšanas piederumi, kurus novietoja uz karstas plīts. Tos iesmērēja ar sviestu un tajos cepa mafinus. Tomēr 19. gs. mafinu veidnes bija ļoti nepilnvērtīgas.

Amerikāņu mafini no angļu mafiniem atšķiras ar mīklu, kurai rauga vietā izmanto cepamo pulveri. Tie ir skaisti „pacēlušies” un lielāki par angļu mafiniem. Vēl senāk, pirms veikalos parādījās cepamais pulveris (ap 1857. gadu), amerikāņu mafinu cepšanai izmantoja potašu. Un tie, kas bijuši ASV, zina, ka viņi ļoti mīl mafinus, un dažos štatos pat ir izvēlēts „štata mafins”. Minesotā tas ir melleņu mafins, Masačūsetsā – kukurūzas mafins, bet Ņujorkā – ābolu mafins.

Mafinu formiņas

Mafinu cepšanā bieži izmanto apaļas papīra pamatnītes ar viļņveida maliņām, kas piešķir mafiniem apaļas tasītes formu. Formiņas atvieglo mafinu cepšanu, un ir vieglāk gatavos mafinus izņemt no mafinu pannas. Vispirms mafinu pamatnītes saliec mafinu pannā un tad pildi tās ar mīklu.

99% gadījumu mafinu mīkla dažādās pasaules grāmatās un portālos, blogos un žurnālos ir norādīta 12 standarta mafiniem. No šīs pašas mīklas var izcept 24 mini vai 6 jumbo jeb milzu mafinus.

Papīru formiņas mēdz būt arī īpaši greznas – visdažādākajās krāsās, ar tematiskiem zīmējumiem, padarot mafinu cepšanu un pasniegšanu vēl aizraujošāku un mafinus – par lielisku cienastu svētkos.

Mafinu formiņas var būt ne tikai no papīra. Arvien populārākas kļūst silikona formiņas, kuras pēc izmantošanas atliek tikai izmazgāt, un tās var lietot vēlreiz. Un pluss – tajās nav jāievieto papīra formiņas. Veikalos pieejamas gan atsevišķas silikona formiņas, gan silikona mafinu pannas. No tām ir īpaši ērti izņemt mafinus, un tās nepielīp, kā dažkārt mēdz gadīties ar papīra formiņām. Silikona formiņas ir izturīgas pret karstumu, un tās nav nepieciešams speciāli ietaukot.

Lai ceptu mafinus, nepieciešama arī mafinu panna – to izmēri ir ļoti dažādi, un tas, kādu izvēlēties, atkarīgs no tā, cik daudz mafinu vienā cepšanas reizē vidēji vēlies izcept. Svētkiem noderēs lielākas mafinu pannas – tādas, kurās var vienlaikus sacept 12 mafinus, bet dažkārt var noderēt arī mazās – ar 6 mafinu iedobēm.

Ja mafinu panna ir ar 12 iedobēm, tad to diametrs visbiežāk būs ap 7 cm, taču, ja panna ir ar 6 iedobēm, tad diametrs ir lielāks, bet dziļums pārsvarā tikpat dziļš, ap 3 cm. Pēdējās tiek sauktas par jumbo mafinu pannām, un tur no vienas mīklas porcijas sanāks nevis 12 klasiski mafini, bet 6 milzīgi. Ir pieejamas arī mafinu pannas ar 24 mini iedobēm. Tādi labi iederēsies bērnu vai citās ballītēs.

Lai gan mafinu panna klasiski ir paredzēta mafinu pagatavošanai, tā lieliski der arī, lai izceptu kapkeikus ( cupcakes), dažādus groziņus – gan sāļus, gan saldus – un pagatavotu daudz ko citu.

Mafinu pannas pirms cepšanas ietauko vai tajās liec papīra vai silikona formiņas.

Mafinu dažādība

Amerikāņu mafini var būt gan saldi, gan sāļi. Parasti tos nosauc pēc galvenās sastāvdaļas, kas mafinā paslēpusies, piemēram, melleņu mafins.

Mīklas pamatsastāvdaļas parasti ir: milti, cukurs, cepamais pulveris, piens, eļļa un olas. Taču dažas sastāvdaļas pēc vēlmes vari aizvietot vai pievienot papildus, piemēram, rikotas sieru, skābo krējumu, kādu jogurtu, polentu un pat bulguru – tas viss padara mafinus patīkami dažādus pēc tekstūras un garšas. Galvenais, lai mafini sanāk mīksti un garšīgi. Pievieno riekstus, ogas, šokolādi, šķiņķi, kazas sieru, olīvas – gandrīz jebko, kas tev garšo. Ja mīklā ir piens, tad jālieto cepamais pulveris. Ja mīklā ir skābs krējums, jogurts, kefīrs, tad jālieto soda un cepamais pulveris.

Mafinus mēdz pārklāt ar krēmu, piemēram, pagatavojot to no svaigā siera, pūdercukura un citrona sulas. Bet to dara reti, jo krēmīgus pārklājumus parasti atstāj kapkeikiem ( cupcakes), kas ir līdzīgi, šajās pašā formās cepami, bet tomēr tik atšķirīgi konditorejas izstrādājumi (un ne kēksiņi).

P.S. Atšķirība starp mafiniem, kapkeikiem ( cupcakes) un kēksiem ir gaužām vienkārša. Mafins tiek gatavots pēc pavisam cita principa – divās bļodās tiek atsevišķi sajauktas „slapjās” un „sausās” sastāvdaļas, bet pēc tam tās sajauc kopā. Kapkeiki ( cupcakes) tiek gatavoti, putojot olas, sviestu un pienu, un gatavi tie vienmēr tiek pārklāti ar biezu vijīga un neatvairāma krēma kārtu. Kēksiņi ir kēksi, kas gatavoti pēc līdzīga principa kā kapkeiki, bet tiem ne vienmēr un ne obligāti jābūt pārklātiem ar krēmu. Kapkeikiem jābūt pārklātiem vienmēr.

Autors: Laura Grēviņa
FOTO: Armands Meirāns