Konservēšanas padomi
Kā vārīt želeju 28.07.12

Daži padomi, kas jāievēro, lai izdotos lieliskas želejas – dzidras un stingras.

1. Atlasi ogas, kurām nav nekādu bojājumu.
2. Liec ogas katlā kopā ar receptē paredzēto ūdens daudzumu un uz lielas liesmas uzvāri. Līdzko burbuļo, nogriez mazāku liesmu un turpini vārīt.

āboli + plūmes = 20–25 minūtes;
ērkšķogas, vīnogas, upenes, jāņogas = 10 minūtes.

3. Lej visu masu marlē vai plānā kokvilnas audumā un liec notecēt vismaz 6 h, bet vislabāk 12 h. Izdomā vietu, kur varētu pakārt marli un apakšā palikt trauku, kurā notek šķidrums. Ļauj šķidrumam notecēt dabīgi, to nespiežot, jo spiešanas rezultātā želeja var kļūt duļķaina.
4. Kad viss šķidrums notecējis, nomēri, cik daudz šķidruma ir, lai zinātu, cik jāpievieno cukura. Lej šķidrumu katlā. Pievieno cukuru, cik noteikts receptē, bet vidēji tas varētu būt 500 g cukura uz 600 ml sulas. Nedaudz precīzāk:

āboli un ērkšķogas – apmēram 240 g uz 250 ml sulas;
upenes, jāņogas, plūmes, vīnogas – apmēram 180 g uz 250 ml sulas.

5. Liec vārīties un, visu laiku maisot, vāri, līdz cukurs izkusis.
6. Tad pagriez lielu liesmu un vāri. Nosmel jebkuras putas, kas parādās, lai virsma ir tīra.
7. Pārbaudi gatavību, uzliekot nelielu daudzumu uz trauka, kurš pirms tam pabijis saldētavā. Ieliec trauku atpakaļ saldētavā uz minūti un tad paskaties, cik stingra ir želeja. Tai nevajadzētu tecēt, bet būt stingrai.
8. Ja pārbaudot liekas, ka želeja ir par šķidru, tad liec atkal vārīties un pārbaudi vēl pēc 5 minūtēm.
9. Kad želeja ledus traukā ir gana stingra, tad pildi sterilizētās burkās un aizvāko.

Autors: Signe Meirāne

Citi raksti

Francijas jūras veltes 19.09.12

Francija un zivis. Tāpat kā siers, vīns, kruasāns un bagete – tās ir nešķiramas lietas. Pateicoties lielajai piekrastes līnijai un plašajam pieejamo zivju klāstam, svaigu jūras produktu pieejamība un franču virtuves tradīcijas ļauj frančiem būt par vieniem no lielākajiem jūras produktu patērētājiem Eiropā. ANO dati liecina, ka viens Francijas iedzīvotājs gadā apēd vidēji 34,2 kg jūras produktu. Tas ir daudz...

Vairāk

Nepazīstamais aristokrāts – Franciacorta 06.12.11

Daudziem šī vīna nosaukums neko neizsaka, un maz ir tādu, kuri zina, ka Itālijas ziemeļos, Lombardijas provincē, ražo dižciltīgu un izsmalcinātu dzirkstošo vīnu Franciacorta. Kas ir šis svešinieks? Nosaukums Franciacorta ir radies no „curtes francae”, ko no latīņu valodas tulko kā „atbrīvotie no nodokļiem”, jo benediktiešu mūki, kuri apstrādāja vīnogulājus, XI gadsimtā labdarības dēļ bijuši atbrīvoti no nodokļiem, no tā arī radās nosaukums...

Vairāk

Laiks sēt! (3. daļa) 27.04.12

Nu jau ir laiks turpināt sēšanas darbus ar tiem augiem, kas savu kārtu tikt iesētiem gaida visilgāk, toties visilgāk mūs priecēs ar savu ražu un nodrošinās mums vitamīnus visa rudens un ziemas, un pat pavasara garumā. Tāpēc, lai tev šogad izdotos bagātīga raža, mēs tev piedāvājam padomus kā sēt, audzēt un lolot katru savas zemes gabaliņu un produktu, kas uz tās aug. Savos padomos par sēšanu un audzēšanu dalās Anna Šmite, bioloģisko zaļumu, dārzeņu un garšaugu audzētāja...

Vairāk

Kā lasīt vīna pudeles etiķeti 12.01.11

Etiķete – tā ir vīna pudeles pase. Tās izskatam, noformējumam, izmēram ir svarīga loma vīna izvēlē. Tomēr tas ir tikai dizaina un paša ražotāja gaumes jautājums, bet svarīgākā informācija slēpjas nosaukumā un norādēs, kas ir uz etiķetes. Daudziem šie uzraksti tā arī paliek neatminēti, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, kas tieši ir uzdrukāts uz etiķetes, jo varbūt tieši tas ietekmēs jūsu vīna izvēli.

Vairāk

Grila un svaiguma kombinācija 16.07.12

Vēls pavasaris, agra un nebeidzami ilga vasara ir laiks, kurā mēs grilējam – visbiežāk un visvairāk, salīdzinot ar visu pārējo gadu. Tiem, kuriem ir iespēja, to galvenokārt dara ārā, bet tie, kuriem tādas iespējas nav, nopērk grila pannu, grilē uz gāzes plīts, atver logu vai balkonu un iedomājas, ka ir pļavā. Lai vai kā un kur mēs grilētu, grilēts ēdiens ir tas, kas vislabāk simbolizē vasaru – laiskuma un draugu tikšanās laiku....

Vairāk

Kur iepirkties Rīgā?
Iknedēļas Slow Food. Mazie veikaliņi 31.07.12

Lai gan mums ikdienā ir pieejami daudzi tirgus paviljoni un citas vietas, tas tomēr pasaulē ir liels retums, jo vispopulārākie ir iknedēļas tirdziņi, kuri klasiski notiek trešdienās vai sestdienās vai arī citās valstīs kādā citā darba dienā. Šie tirdziņi vēsturiski ir radušies tā, ka ikdienā zemniekiem un mājražotājiem nebija iespēja braukt uz tuvāko pilsētu vai reģiona centru un viņi to darīja tikai vienreiz nedēļā...

Vairāk