Kama – igauņu nacionālais produkts

Kama – igauņu nacionālais produkts 27.08.13

Iespējams, kādam šķiet, ka Baltijas valstu virtuves ir līdzīgas un īpaši neatšķiras viena no otras, taču tā gluži nav. Pierādījums tam ir kama ‒ igauņu nacionālais produkts, ko saimnieces Latvijā tikpat kā nepazīst vai lieto reti. Kama ir milti, ko gatavo no triju veidu graudaugiem (rudziem, kviešiem, miežiem) un sausiem zirņiem. Visas sastāvdaļas iepriekš tiek iztvaicētas, izžāvētas, apceptas, attīrītas un sasmalcinātas. Līdzīgu produktu var atrast arī Somijā, kur to sauc par talkkuna, bet krieviem ir толокно. Vēsturiski kama bija produkts, ko varēja ilgi uzglabāt, ērti lietot un ātri pagatavot. Pievienojot sviestu vai cūku taukus, no tās ātri vien bija gatavas barojošas uzkodas. Lai no kamas pagatavotu ēdienus, nebija vajadzības to termiski apstrādāt, jo milti jau bija apcepti.

Uzturvērtība

Kamas milti ir dabīgs un veselībai noderīgs produkts. Ar 100g produkta cilvēka organisms saņem teju pusi no nepieciešamāsminerālvielu un B1 vitamīna ikdienas devas. Rudzos, kviešos un miežos esošais magnijs, dzelzs un fosfors rūpējas par nervu sistēmu, sirdsdarbību, kauliem, kā arī sniedz sabalansētu enerģiju fiziskas slodzes laikā. Organismam nepieciešamas aminoskābes, lai ražotu olbaltumvielas, kas savukārt, nepieciešamas muskuļiem, ādai, matiem, nagiem, kā arī - lai uzturētu ķermenī pareizu metabolismu. Kama satur daudz šķiedrvielu, kas nepieciešamas gremošanas sistēmai un pasargā organismu no dažādu slimību attīstības. kamas bagātīgais sastāvs ir pateicīgs tiem, kas plāno savu diētu un nepieciešamo uzturvieluuzņemšanu, īpaši sportistiem un veģitāriešiem, kam tas ir vairāk nepieciešams.

Enerģētiskā vērtība 100 gramos produkta ir 341 kcal / 1515 kJ un tie satur:
olbaltumvielas ‒ 13,8 g (28% GDA)*
ogļhidrātus ‒ 63,6 g, no kuriem cukurs ‒ 1 g
tauki ‒ 2,7 g
piesātinātās taukskābes - 0,4 g
šķiedrvielas ‒ 14,1 g (56% GDA)*
sāls ‒ 0,04 g
tiamīns (vitamīns В1) ‒ 0,51 mg (47,2% GDA)*
niacīnu (vitamīns B3) ‒ 3 mg (18% GDA)*
pantotēnskābi (vitamīns B5) ‒ 1,5 mg
fosforu ‒ 340 mg (48% GDA)*
magniju ‒ 115 mg (30% GDA)*
dzelzi ‒ 8 mg (57% GDA)*

*GDA (Guideline Daily Amounts) – ieteicamā dienas norma pieaugušajiem, pamatojoties uz enerģētisko patēriņu 2000 kcal/dienā.

Kā lietot

Kamu igauņi bieži izmanto barojoša brokastu dzēriena gatavošanai, pievienojot pienu vai skābpiena produktus ‒ kefīru, jogurtu, rūgušpienu. Lai šāds dzēriens būtu ne tikai sātīgs, bet arī garšīgs, to saldina ar cukuru vai medu. Kulināri izmanto kamas miltus, lai gatavotu desertus ar biezpienu, krējumu un saldo krējumu, kā piedevu izmantojot kakao pulveri, šokolādi, halvu, riekstus vai augļus. Kamu var pievienot mīklai konditorejas izstrādājumos ‒ tā piedos pikantu garšu visdažādākajiem kēksiņiem, pīrādziņiem un sacepumiem.

Interesanti, ka 1970. gados Igaunijā iecienītas bija šokolādes tāfelītes, kuru sastāvā bija kamas milti. Tajā laikā kakao pupiņu cenas ievērojami cēlās, tāpēc saldumu lielražotājs „Kalev” pamēģināja kakao nomainīt ar kamu, tādējādi radot jaunu produktu, kas gan pēc garšas tomēr nespēja līdzināties šokolādei, bet bija ļoti populārs saldummīļu vidū. Šī garduma ražošanu atjaunoja 2001. gadā, saglabājot tā nosaukumu „Kamatahvel” un iepriekšējo iepakojuma dizainu.

Kur nopirkt

Labā ziņa ir tāda, ka kamas cienītājiem vairs nevajag pierunāt radus un draugus atvest vai atsūtīt šo lielisko produktu no Igaunijas, jo AS „Dobeles dzirnavnieks” tagad piedāvā kamu arī pircējiem Latvijā. 400 gramu iepakojums veikalos maksā ap vienu latu, uz tā ir norādītas devas un padomi lietošanai. Jätku leiba!, kā teiktu igauņi, jeb labu apetīti!

 

Autors: Jolanta Ozoliņa-Žogla
FOTO: Armands Meirāns

rek_proj.jpg - 21.25 KB
dobele.jpg - 22.33 KB

Saistīti

Receptes bilde

Sodas maize ar kamas miltiem

Sodas maizes gatavošanai kama ir ideāli piemērota, jo tā klasiskajai maizei, ko gatavo ar kviešu miltiem, piešķir dziļāku un izteiksmīgāku garšu, tumīgumu...

Vairāk

Kamas miltos panētas cūkgaļas karbonādes

Pamēģini tradicionālās rīvmaizes vietā karbonādes panējumam izmantot kamu. Tā piedos īpašu - patīkami riekstainu garšu un gaļa zem kraukšķīgās...

Vairāk

Citi raksti

Konservēšanas padomi
Kā vārīt čatnijus un dārzeņu salātu konservus (relish).
18.07.12

Daži padomi, kas jāievēro, lai izdotos mums tik neierastie čatniji un dārzeņu salātu konservi (relish). Galvenais noteikums – ilgi vārīt, lai no augļiem izvārītu ārā visu lieko šķidrumu.

Vairāk

Īstie ziedi, īstajā brīdī 01.07.15

Ziedi vienmēr tiek un tiks dāvināti visdažādākajos dzīves mirkļos, un tie nekad nezaudē savu aktualitāti. Tie rada svētkus, iepriecina, uzmundrina un noteikti neatstāj vienaldzīgu ne to saņēmēju, ne dāvinātāju.

Vairāk

Melnais ķiploks Latvijas gardēžiem! 02.06.14

Melnais ķiploks ir “novecojis” ķiploks, kas tiek gatavots, izmantojot fermentācijas procesu. Vispirms apmēram viena mēneša garumā ķiploku pakļauj karstas temperatūras iedarbībai.

Vairāk

Pagatavo Āzijas voka maltīti pats! 27.01.15

Jau kopš seniem laikiem Austrumu garšvielu pasaule valdzinājusi daudzus rietumniekus – tās vilinājumam ļāvušies ceļotāji, zinātnieki, kulināri un piedzīvojumu meklētāji. Šodien taizemiešu virtuve ir populāra ne vienā vien Rietumvalstī. Voka ēdieni ir iecienīti ne tikai pagatavošanas tehnikas, bet arī garšas īpatnību un teju neskaitāmo sastāvdaļu kombināciju dēļ. Ja esat gatavi kulināram ceļojumam uz Taizemi, nebūt nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, profesionāls aprīkojums vai stundām ilgi produktu un garšvielu meklējumi – pietiks ar vēlmi, radošu garu un gatavību eksperimentēt!

Vairāk

Laba, tīra un godīga pārtika – „Slow Food” 23.09.11

Arvien biežāk sabiedrībā izskan vārdu savienojums „Slow Food”, kas liek aizdomāties – kas gan ir „Slow Food”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē „lēns ēdiens”? Kā izrādās, „Slow Food” ir starptautiska kustība, ko 1986. gadā dibinājis Karlo Petrīni (Carlo Petrini). Reklamēta kā fast/junk food alternatīva, tā ir radīta, lai saglabātu tradicionālo un reģionālo uzturu, kā arī atbalstītu vietējās ekosistēmas augu un dzīvnieku audzēšanu...

Vairāk

Umbrijas vietējās vīnogas 14.02.11

Umbrija var lepoties ar daudz ko, un viena no šīm lietām ir dažādas senās vīnogu šķirnes – gan baltas, gan sarkanas. No baltajām pazīstamākās ir Grechetto un Trebbiano Spoletino, no sarkanajām – Sagrantino. Katra ar savu raksturu un spēku. Protams, bez šīm vīnogām tiek audzētas un izmantotas arī daudzas citas, kā piemēram, Pecorino, Sangiovese un daudzas mazāk zināmas...

Vairāk

Seko mums:
Draugiem | Twitter | Facebook

Kur paēst

par KitchenAid

Varbūt kādam/ai interesē KitchenAid virtuves kombains KFP1644. Jauns, iepakojumā ar...

Rūdolfs 25.07.2015. 21:31

Vīns dāmai!

Mēs ar draudzenēm esam iecienījušas dažadus rozā vīnus. Tieši šī vidusceļa...

Ilze 30.12.2014. 11:16

Vīns dāmai!

Svarīgākais, ko vajadzētu mēģināt noskaidrot iepriekš, vai dāmai labāk patīk...

amanda 30.12.2014. 10:27

Vīns dāmai!

Sveiki!
Neesmu vīna eksperts, tāpēc jautāju pēc padoma.
Ir kāds universāls...

Kārlis 29.12.2014. 11:14

Ziņas

Topošie pavāri sacentīsies bioloģisko recepšu konkursā “domā Loģiski! radi Bio!” 14.04.16

Lai veicinātu topošo ēdināšanas speciālistu izpratni par mūsdienu Latvijas garšas principiem un to izmantošanu ikdienas ēdināšanā, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kampaņas BioLoģiski! ietvaros izsludina konkursu “domā Loģiski! radi Bio!”. Jaunajiem pavāriem jāizstrādā vienas nedēļas ēdienkarte sākumskolas skolēnu ēdināšanai, kurā tiek izmantoti bioloģiski produkti. Pavāru sniegumu vērtēs Latvijas izcilākie ēdināšanas speciālisti.

Santa Maria aicina pievienoties izaicinājumam ik dienu radīt daudzveidīgu un aizraujošu maltīti! 21.01.16

Ir tik neticami viegli ļauties rutīnai. Strādāt, ēst, gulēt un tā visu laiku no jauna. Ļaut vienai dienai saplūst ar nākamo. Ļaut katrai ēdienreizei kļūt par izdzīvošanas, nevis baudas mirkli.  Mēs pierodam gatavot pēc sen zināmām receptēm, un katra ēdienreize kļūst teju par refleksu. Pat nepamanot, ka ik dienas gatavojam vienu un to pašu.  Daudzi no mums atzīst, ka trūkst iztēles un iedvesmas, kad jāizlemj, ko konkrēti  gatavot pusdienām vai vakariņām.

Latvija aktīvi iesaistās iniciatīvā par par godīgas tirdzniecības prakses ievērošanu 25.11.15

Kā liecina 10.novembrī, Briselē publicēts ziņojums, negodīgai tirdzniecības praksei Eiropā ir tendence arvien pieaugt. Tā rezultātā par lētu pārtiku, īpaši banāniem, samaksā audzētāji un plantāciju strādnieki jaunattīstības valstīs. Šodien Eiropas Komisijas atbildīgajai pārstāvei Elžbetai Beņkovskai nodota petīcija ar vairāk nekā 61 000 savāktu parakstu par godīgu tropisko augļu tirdzniecību. Iniciatīvā par godīgu tropisko augļu tirdzniecību aktīvi iesaistījusies arī Latvija, savācot vairāk nekā 1400 iedzīvotāju parakstu.

Aizvērt

Manas ČetrasSezonas.lv

Apstiprināt

Kāpēc kļūt par reģistrētu lietotāju?

Kļūstot par reģistrētu lietotāju Tu vari:

  • veidot savu iecienītāko recepšu lapu
  • komentēt rakstus
  • saņemt jaunumus uz e-pastu
  • piedalīties konkursos