Ātrās vakariņas ar šiku

Ātrās vakariņas ar šiku

09 / 02 / 2018

Katrīna Puriņa-Liberte ir jauna, iedvesmojoša sieviete, kura tik tiešām paspēj būt visur! Viņa ir dūla, darbojas „māmiņu kluba” vecāku skolā, vada nodarbības topošajiem vecākiem, studē rīgas stradiņa universitātes medicīnas fakultātē, lai kļūtu par ārsti, audzina divas meitas, kā arī raksta blogu „pērļu mamma”. Intervijas laikā katrīnai bija sesija, un medicīnas studijas aizņem lielāko daļu laika, taču viņa paspēj gan būt līdzās dzemdībās kā dūla, gan arī pagatavot ātrus, vieglus un neticami gardus salātus „bistro” lasītājiem!

Tava darba diena noteikti ir pavisam citādāka nekā lielākajai daļai no mums. Pastāsti, kāda tā ir!

Mana ikdiena pavisam noteikti ir citādāka, es vēl nesen ieliku savā instagramā @perlumamma.lv, ka mana darba diena sākās pirmdien no rīta un beidzās otrdien vakarā – tā tiešām mēdz būt, ja pa nakti iekrīt dzemdības. Katra diena man sākas sešos no rīta, un, kad es ceļos, visi pārējie vēl guļ. Es uztaisu visiem brokastis, sagatavojos dienai. Es sagatavoju visu, lai manam vīram Artūram ir foršs rīta cēliens ar mūsu meitenēm, un tad skrienu uz slimnīcu, jo man astoņos jābūt slimnīcā uz nodarbībām. Nodarbības notiek līdz kādiem divpadsmitiem, tad skrienu pa vizītēm. Vēlāk skrienu uz kādu no grūtnieču vingrošanām, kuras es vadu. Vakaros man ir lekcijas, kuras vadu vecākiem, pa vidu kaut kādā brīdī man ir jāizņem bērni no skolas, Šarlote jāved uz baletu un kaut kādā brīdī ir arī jāmācās, tomēr to es daru, kad bērni jau ir nolikti gulēt. Šad tad tam visam pa vidu var pēkšņi sākties dzemdības kādai no māmiņām, kurai es esmu dūla.

Cik tev ir svarīgi dienas beigās paēst vakariņas kopā ar ģimeni vai draugiem, un kādas emocijas tās tev sniedz?

Godīgi sakot, mana mīļākā ēdienreize ir brokastis. Pirmkārt, tās ir svarīgas, lai es vispār funkcionētu. Man patīk tas dienas sākums un tas miers no rīta, kad visi vēl lēnām mostas. Pusdienas ir sarežģīta ēdienreize, jo pusdienām nekad nav laika, bet tās ir jāēd. Vakariņas mēs īstenībā bieži vien ēdam ārpus mājas. Vakariņas – tas ir laiks, kad mēs visa ģimene varam būt kopā. Ja tās ir mājās, tad galvenais vakariņu priekšnoteikums ir, lai tās būtu vieglas. Mums vakariņās patīk ēst kruasānus un salātus. Kruasānus dažreiz gatavojam paši, meitenēm ļoti patīk piedalīties un palīdzēt, tikai viņām ātri apnīk, tātad maltītei jābūt ātri pagatavojamai.

Kā abas meitas ietekmē vakariņu ēšanas paradumus?

Vakariņām ir jābūt vieglām, lai bērniem nespiež vēderu. Vakariņām nevajag būt pārāk daudz, bet tajā pašā laikā tām vajadzētu būt arī pietiekami sātīgām, lai visi būtu paēduši un naktī negribētos ēst vēl.

Kā tu raksturotu savu darba dienu vakariņu ēdienkarti?

Mēs esam lieli ogu fani, vasarā varam tās ēst visu laiku. Man vispār patīk, ka vakariņās ir dārzeņi, augļi, ogas, salāti. Ja kāds grib, protams, var apēst to kruasānu vai mafinu, bet man ļoti patīk vieglas vakariņas, tādas kā šie salāti. Es kā aizņemts cilvēks esmu iemācījusies pagatavot vakariņas pilnīgi ne no kā. Kad liekas, ka ledusskapis ir tukšs un tur nekā nav, es varu uztaisīt tādus salātus vai tādu mērci, ka vīrs nesaprot, kāpēc es viņu sūtu uz veikalu kaut ko vēl pirkt!

Cik daudz laika tu velti, lai iepirktos darba dienu vakariņām? Vai plāno nedēļas grozu vai spontāni katru dienu ieskrien veikalā?

Mans vīrs ir tas, kurš ir liels plānotājs, un es esmu tā, kura ir pilnīgs pretstats viņam. Visbiežāk sanāk, ka mēs svētdienas vakarā iepērkamies, nopērkam lielās lietas nedēļai, un tad ik pa laikam vakaros kāds ieskrien pēc piena, vēl pēc kaut kādiem svaigiem produktiem, kas nepieciešami vakariņām vai brokastīm. Tā lielā iepirkšanās parasti notiek visas ģimenes lokā, jo mēs vienā brīdī sapratām, ka meitenes sāk teikt: „Es negribu to, es negribu šito, man tas negaršo...” Nu labi, tad iepērkamies visi, sapērkam, ko katrs grib, un tad es nevaru saņemt pārmetumus par to, ka kādam kaut kas negaršo vai kāds kaut ko negrib. Parasti mēs arī veikalā uz vietas diskutējam par to, kas mums nepieciešams. Citi laikam plāno vairāk. Artūrs gan ir mēģinājis ieviest ģimenē: „Katrīn, mums ir jābrauc ar sarakstu, lai mēs netērējamies!”, bet tas vienmēr ir piedzīvojis fiasko. Lai gan mēs aizbraucam ar sarakstu, tāpat vienmēr kāds grib nopirkt „Rāmkalnu” kūku „Napoleons”, saldējumu vai kādus citus gardumus.

Kāds ir tavs padoms „Bistro” lasītājiem, kā vakariņu gatavošanu ikdienas skrējienā padarīt patīkamu, nevis uztvert kā apgrūtinošu pienākumu?

Es iesaku parūpēties par to, lai mājās vienmēr ir augļi un dārzeņi. Tas ir priekšnoteikums, kuram es pati sekoju līdzi. Ja mājās būs augļi un dārzeņi, vienmēr var uztaisīt kaut ko, kas neprasīs daudz laika. Es tiešām ļoti mīlu augļus un dārzeņus un vasarās īpaši satrakojos. Vīrs šad tad nesaprot, kāpēc es tā sapērkos tos tik daudz, bet es zinu, ka tad vienmēr varēšu uztaisīt dārzeņu vai augļu salātus mums visiem. Ņemot vērā, ka esmu ļoti aizņemta, man visas tās iedvesmas receptes sanāk gatavot vien brīvdienās vai atvaļinājumos. Tad es atveru pavārgrāmatas, paskatos kaut ko internetā, varu uzcept kādu kūku. Ikdienā nesanāk laika iespringt uz ilgo gatavošanu.

Kā tev rodas idejas un iedvesma gatavošanai?

Vienmēr vados pēc intuīcijas. Es izšķirstu Signes [Meirānes] grāmatas, arī citas pavārgrāmatas, skatos bildes un ieraugu tur iedvesmu, kādus produktus var salikt kopā. Tad es to atceros, iedvesmojos un vēlāk pagatavoju. Vēl es aizeju uz kādu restorānu, piemēram, „Vīna Studiju” vai „Osīrisu”, un tur es arī iedvesmojos. Vēlāk atceros, kāda bija tā garšu buķete, un mēģinu kaut ko līdzīgu atkārtot, pieliekot vēl kaut ko no sevis.

Pastāsti vairāk par savu „Bistro” recepti!

Tā īstenībā ir Jūlijas Visockas (krievu aktrise un kulināre) recepte. Man ir viņas grāmata, es iedvesmojos no viņas, arī skatoties kulināros raidījumus. Viņas dzīvesstilu un kulināros ceļojumus baudu kopā ar mammu. Mana mamma gatavo vairāk nekā es, un tad, kad atrod interesantas receptes, viņa vienmēr padalās ar mani. Piemēram, ar šiem salātiem.

Vai atceries, kas bija tavs bērnības mīļākais darba dienu vakariņu ēdiens?

Pankūkas. Omes gatavotās gaļas pankūkas ar krējumu. Bērnības atmiņu ainiņā es redzu omes virtuvi, ir vakars, un viņa ir uztaisījusi gaļas pankūkas, ko viņa sauc par komvīderiem (no vācu val.). Man joprojām ļoti garšo pankūkas.

Vai tev ir kādi īpaši rituāli, kamēr gatavo?

Mums visu laiku virtuvē skan Latvijas Radio 3, par ko mans vīrs varbūt nav sajūsmā, bet tagad gan jau ir pieradis, dzīvojot ar mani kopā visus šos gadus. Klasiskā mūzika virtuvē – tas ir tas, kas man dod to virtuves sajūtu. Skan klasiskā mūzika, es iededzinu sveci, neatkarīgi no gadalaika, un tā es gatavoju gan brokastis, gan vakariņas.

Vai tev vispār patīk gatavot, stāvēt pie plīts, domāt, ko šovakar ēdīsi?

Man ļoti patīk gatavot, kad tam ir laiks. Īstenībā arī ikdienā, pat ja tās ir ātrās vakariņas vai rīta putra, gatavota ar steigu, bet lielu mīlestību. Es tāpat ļoti izbaudu to procesu, kas sagatavo dienai vai kas noslēdz to dienu.

Katram tomēr ir kāds ēdiens, kas sanāk labāk par citiem. Kurš ir tavējais?

Principā visi saldie ēdieni, īpaši mans tiramisu – visi, kas ir ēduši, ir par to sajūsmā. Arī brauniji, bet tiem vispār grūti neizdoties. Visa veida ābolkūkas. Kādreiz biju aizrāvusies ar svaigēdāju kūkām, tās man arī labi sanāk. Bez saldumiem es nespēju dzīvot, laikam tādēļ arī tie man lieliski izdodas.

Kas ir galvenais, par ko tu domā, kad gatavo?

Es domāju par operām, ko klausos. Tā kā man visu laiku skan klasiskais radio, bieži vien vakaros tur skan operas. Kad es gatavoju un fonā skan opera, es domāju par to, kas tur notiek, arī par mīlestību. Man ir ļoti skaists skats aiz loga – es redzu baznīcu, Vidzemes tirgu un vienmēr redzu arī saulrietu. Virtuvē skan opera, ir iedegta svecīte, un tad es tur viena pati čubinos. Vispār mums ģimenē ir tā – vai nu es gatavoju, vai vīrs gatavo no sākuma līdz galam. Varbūt bērniem dažreiz lūdzam kaut ko sagriezt, bet viens otra domā nekad nejaucamies – vīram bieži vien patīk asāki, pikantāki ēdieni, es savukārt vienmēr domāju par bērniem, lai nav tik ass. Mēs, protams, esam uz sadarbību vērsti un palīdzam, bet vairāk ir tā, ka vai nu es nopērku produktus un viņš tos pagatavo, vai nu viņš nopērk produktus un es tos pagatavoju.

 Vai ir kāds ēdiens, kurš sniedz īpašu baudu, no kura nekādi nevari atteikties?

Ogas. Visas! Pankūkas man arī garšo – vai nu omes gatavotās, vai kartupeļu pankūkas ar lasi no „Osīrisa”. Vēl créme brûlée ar daudz ogām. Vēl man ļoti garšo visa veida jūras produktu ēdieni – astoņkāji, kalmāri, austeres, krabji, zivis. Šī iemesla dēļ es nevaru būt veģetāriete. Lai arī gaļu cenšos neēst, no jūras produktiem atteikties pagaidām nespēju.

 

Intervē: Nikija Baltgaile

FOTO: Kristīne Dzalbe