Baudīt apzināti un ar pateicību

Baudīt apzināti un ar pateicību

07 / 03 / 2018

Šarmanto un vienmēr smaidīgo Annu Rozīti lielākā daļa no mums pazīst kā pasākumu un TV raidījumu vadītāju, bet ģimenes ar bērniem noteikti būs dzirdējušas arī par Annas pārstāvēto biedrību Babyroom.lv, kuras uzdevums ir apkopot ģimenēm draudzīgās vietas visā Latvijā. Annas ikdiena paiet, vadot dažādus pasākumus, meklējot ģimenēm draudzīgākās vietas, audzinot meitiņu un tagad arī apmeklējot uztura zinātnes lekcijas RSU. Jau ilgus gadus Anna interesējas par uzturu un veselīgu dzīvesveidu, tāpēc „Bistro” lasītājiem viņa pagatavoja savus iecienītos banānu un auzu pārslu cepumus un matcha tēju, kas viņu pašu vienmēr izglābj situācijās, kad nepieciešama enerģija, bet pietrūkst laika.

 Tava darba diena noteikti ir pavisam citādāka nekā manējā. Pastāsti, kāda tā ir!

Domāju, ka mūsdienās visiem ikdiena ir ļoti aktīva, es noteikti neesmu tāda vienīgā. Galu galā katram mums ir 24 stundas diennaktī, jautājums tikai, ar ko mēs tās piepildām un kā mākam samenedžēt prioritātes. Ikdiena man katru dienu ir atšķirīga, grūti būtu aprakstīt vienu standarta dienu, jo tādas īsti nav.

Cik svarīgi tev ir paēst vakariņas kopā ar ģimeni?

Tas man ir ļoti svarīgi, īpaši tāpēc, ka diemžēl nemaz tik bieži tas nesanāk. Tāpēc ļoti cenšos ieplānot laiku kaut vai pāris reizes nedēļā kopā ar ģimeni apsēsties pie kopīga vakariņu galda, lai baudītu ne tikai to, kas likts uz vakariņu galda, bet arī tik svarīgo kvalitatīvo kopā būšanu.

Kā tu raksturotu savu darba dienu vakariņu ēdienkarti?

Kad esmu mājās, tad gatavoju pārsvarā no bio produktiem, jo lielākoties iepērkos eko veikalos un izmantoju arī piegādes iespējas, ko piedāvā, piemēram, veikals „Zaļā Govs” un svaigi.lv.

Kā meita ietekmē ģimenes vakariņu galdu?

Viņai ir daži mīļākie ēdieni, tos cenšos gatavot biežāk, bet tai pat laikā piedomāju pie tā, ka vajag piedāvāt viņai arī kādas alternatīvas un jaunas garšu pieredzes, lai paplašinātu viņas gastronomisko redzējumu.

Kur tu smelies informāciju par veselīgu uzturu, un kā izvēlies, kam uzticēties?

Šis ir sarežģīts jautājums, jo viedokļi bieži vien ir ļoti pretrunīgi, tāpēc es cenšos visu pārbaudīt uz sevis un uzticēties savai pieredzei.

Kā tu nolēmi pievērsties uztura speciālistu studijām?

Cik sevi atceros, vienmēr esmu interesējusies par ēdienu un tā ietekmi. Lai arī ēdiens pamatu pamatā ir enerģija mūsu organismam un tā darbībai, tomēr uzskatu, ka tas ietekmē mūs arī psiholoģiski un emocionāli, šī tēma man ir ļoti interesanta. Tāpēc izlēmu, ka jāsāk no pamata/bāzes zināšanām, ko sniedz akadēmiskas studijas, lai tālāk varu veiksmīgāk būvēt savas zināšanas un izpratni šajā jomā.

Cik daudz laika tu velti, lai iepirktos darba dienu vakariņām? Vai plāno nedēļas grozu vai tas notiek spontāni?

Oi, galīgi neplānoju tik tālu uz priekšu un parasti pērku veikalā ļoti maz, tuvākajām ēdienreizēm, jo mājās ēdam maz (pārsvarā tikai vakariņas) un man ļoti sāp sirds, ja ēdiens paliek pāri un jāmet ārā. Food waste man ir viena aktuāla tēma, jo katru dienu no bada mirst ap 30 000 cilvēku, šī statistika, maigi izsakoties, ir baisa! Mums, kam ēdiens ir pieejams 24/7 un krietni vairāk, kā vajadzētu, vispār nav prātam aptverams, vai ne?! Bet tai pat laikā pasaulē pārtikas atkritumos tiek izmesta trešdaļa ēdiena.
Milzīgs daudzums – trešā daļa – pasaules pārtikas sabojājas un tiek izmesta atkritumos. Katru gadu attīstītajās valstīs patērētāji izmet gandrīz tikpat pārtikas (222 milj. tonnu), cik tiek saražots visā Subsahāras Āfrikā(230 milj. tonnu). Arī Eiropas Savienībā ik gadu atkritumos nonākošās pārtikas apjoms sasniedz 89 milj. tonnu. Tas nozīmē– katru nedēļu vidēji četras no mūsu maltītēm tiek izmestas atkritumos. Ja tiek izmesta trešā daļa no ēdiena, tas nozīmē, ka arī trešā daļa no degvielas, mēslojuma un ūdens ražošanas procesātika iztērēta pilnīgi lieki. Tas nozīmē, ka mežu izciršana, augsnes pasliktināšanās un radītās CO2 emisijas, kas radušās no pārtikas ražošanas, ir bijušas bezjēdzīgas. Vēl sliktāk – neapēsts ēdiens var radīt papildu piesārņojumu, ja nonāk atkritumos. Rezultātā mēs iztērējam vērtīgus resursus, lai saražotu pārtiku, kas netiek apēsta un pēc tam rada vēl papildu piesārņojumu. Tāpēc cenšos ļoti atbildīgi pieiet pārtikas pirkšanai aiz cieņas pret dabu, citiem cilvēkiem un īstenībā arī pret savu maku. Un esmu pieradusi pie tā, ka kādreiz kāds šausminās, ka man ir pustukšs ledusskapis.

Kā tev parasti rodas idejas vakariņām?

Bieži vien mans iedvesmas avots ir veikalā pieejamie produkti/dārzeņi. Parasti tad, izejot no piedāvājuma, arī izdomāju, ko šovakar gatavošu. Jo eko veikalos vienmēr nevar iegādāties jebkuru dārzeni, ko vēlies, tie tur ir tikai, ja tiem ir sezona un bijusi laba raža. Bet mēdzu iedvesmoties, protams, arī no medijiem un citu cilvēku ieteikumiem, tagad noteikti arī no šī žurnāla. Jo man ir vairākas savas ātrās receptes, bet vienmēr ir forši pamēģināt ko jaunu.

„Bistro” lasītāji ir tieši tādi aizņemti darba cilvēki kā tu, kuriem nav laika stundām stāvēt pie plīts un vakariņām var veltīt vien 30 minūtes. Kāds ir tavs padoms, kā vakariņu gatavošanu ikdienas skrējienā padarīt patīkamu, nevis uztvert kā apgrūtinošu pienākumu?

Droši vien vienīgais, ko var mainīt, ir attieksme. Man vakariņu gatavošana arī steidzīgas dienas noslēgumā pārsvarā sagādā prieku, jo es zinu, ka beidzot varēšu pabūt kopā ar savējiem, uzzināt, kā viņiem iet, un sajust tik svarīgo ģimenes sajūtu. Tāpēc tie vakari, kad mēs visi kopā sēžamies pie viena galda, ir gandrīz vai svētki, tāpēc arī sajūta man ir atbilstoša. Jo ļoti novērtēju šo kopā būšanas laiku un to, ka man ir ģimene, kam es varu kaut ko pagatavot. Tā taču ir laime!
cenšos ļoti atbildīgi pieiet pārtikas pirkšanai aiz cieņas pret dabu, citiem cilvēkiem un īstenībā arī pret savu maku.

Pastāsti vairāk par savu „Bistro” recepti!

Sesijas laikā pavasarī tas bija mans visbiežāk gatavotais ēdiens vairāku iemeslu dēļ, jo ir ļoti viegli un ātri pagatavojams, uzturvielu ziņā vērtīgs un veselīgs ogļhidrātu avots (pirmkārt, man ļoti garšo saldumi, bet, otrkārt, mācoties smadzeņu darbībai vajag vēl papildu ogļhidrātus), un man tiešām pašai un visai ģimenei ļoti garšo šie cepumi.

Vai tev ir kādi rituāli, gatavojot ēst?

Cenšos būt maksimāli apzināta un priecīga gatavošanas laikā. Jo ticu, ka tas, kā es jūtos, ko domāju, ir kā pildījums ēdienam, ko pasniedzu. Ideālā variantā, ja man nav pārāk lielas steigas, cenšos uzlikt fonā kādu foršu mūziku pēc noskaņojuma vai iedvesmojošu lekciju, kad gatavoju.

Ko tev visvairāk patīk gatavot?

Drīzāk nevis ko, bet kad. Kad nav steigas, izbaudu gatavošanas procesu kā tādu. Kad sanāk laiks varbūt arī izmēģināt kādu jaunu recepti. Man vislabāk patīk gatavot ap 17.00 vakarā, lai ap 18.00 vai nedaudz vēlāk mēs jau esam pie vakariņu galda un pēc vakariņām vēl ir laiks mierīgai kopā būšanai.

Katram tomēr ir kāds ēdiens, kas sanāk labāk par citiem. Kurš ir tavējais?

Man pašai garšo manis gatavots ukraiņu borščs bez gaļas pēc manas vecmāmiņas un mammas receptes. Īpaši aukstajā sezonā to gatavoju visnotaļ bieži.

Galvenais, par ko tu domā, kad gatavo?

Ikdienas steigā bieži vien sanāk aizmirst, cik daudz mums ir dots, tad nu šajā laikā es parasti izjūtu milzīgu pateicību, ka man ir ģimene un tuvi cilvēki, kam es varu kaut ko pagatavot, ka man ir jumts virs galvas un iespēja iegādāties kvalitatīvu pārtiku. Jo, lai cik daudz mēs gribētu sasniegt un kur nokļūt, dienas beigās tik un tā pati svarīgākā lieta ir, kādas ir attiecības ģimenē un atmosfēra mājās.

Tava recepte foršai dienai! Kāda loma tajā ir ēdienam?

Manuprāt, visu foršo dienu pamatā ir pateicība un apzinātība. Jo es uzskatu, ka visu problēmu pamatā ir tas, ka mēs sevi slikti pazīstam un meklējam vainu ārpus mums pašiem. Un ēdiena loma īstenībā ir ļoti liela. Jo mēs bieži vien ēdam ne tikai tāpēc, lai mūsu šūnām būtu enerģija strādāt, bet arī baudas dēļ, arī tāpēc, ka vēlamies „aizēst” kādu savu realitāti, problēmu, emociju, kuru negribam risināt utt. Tāpēc arī ar ēdienu jābūvē apzinātas attiecības, tad diena 100% būs foršāka :)

Intervē: Nikija Baltgaile

FOTO: Kristīne Dzalbe