Galvenais ir paēst garšīgi!

Galvenais ir paēst garšīgi!

13 / 04 / 2018

Šķiet, ka dziedātāja Dona jeb Artūra Šingireja vārdu Latvijā ir dzirdējis teju ikviens, jo mediju virsraksti ik gadu ziņo par to, ka Donam atkal ir izdevies sapulcināt pilnu „Arēna Rīga” divus vakarus pēc kārtas, radio topu pirmajās vietās regulāri dzirdam viņa jaunākos singlus un viņa mūzikas albumi tiek pārdoti līdz pat zelta diska statusam. Taču šoreiz mēs nerunāsim ne par mūziku, ne par galvu reibinošiem panākumiem, bet gan par ēdienu. Un, kā izrādās, Dons ir ne tikai talantīgs mūziķis, bet arī īsts gardēdis, kurš kūkas cep jau no agras bērnības. Dons piekrita arī padalīties ar vienu no savām ātrajām vakariņu receptēm – salātiem, kurus vari pagatavot jau šovakar vien dažu minūšu laikā.

Tava darba nedēļa noteikti ir pavisam citādāka nekā mūsējā. Pastāsti, kāda tā ir!

Jā, un jūsējā nav tāda kā manējā! ( Smejas.) Vispār tas ir atkarīgs no sezonas – šobrīd notiek albuma ieraksts, un tad mana darba diena var arī sākties divos pa dienu svētdienā un beigties kaut divos naktī pirmdienā. Ja darba process iet, es to nekad neapturu. Es vienkārši turpinu, kamēr izsūcu sevi. Bet šodien ir brīvdiena, šodien nav neviens studijas darbs, un es varu taisīt salātus.

Kā tu raksturotu savu darba dienu vakariņu ēdienkarti? Vai pievērs uzmanību produktu izcelsmei?

Kā kuru reizi. Ja ir dārzeņi, tad tiem, protams, ir jābūt svaigiem. Uz tirgu gan es pēdējā laikā ļoti reti eju, bet pērku visu, ko var iepirkt lielveikalā. Vakariņās man pamatā ir vai nu kaut kas taukains (kā siers), vai gaļa un dārzeņi. Galvenais, lai uz nakti nebūtu cukuri un ogļhidrāti. Ja es gribu panašķoties, tad vakaros ēdu saldējumu.

Junk food gan vispār nevajadzētu ēst. Varbūt tikai pēc kārtīgām ballītēm, tad gan prasās :) Vispār man ir liels prieks, jo redzu, ka ļoti daudzi to vairs nedara. Daudzkur citur pasaulē, piemēram, Anglijā, ASV un pat Vācijā, cilvēki ēd krietni vairāk junk food.

Cik daudz laika tu velti, lai iepirktos darba dienu vakariņām? Vai plāno nedēļas grozu vai tas notiek spontāni?

Es plānoju, ko ēdīšu vakarā. Citādāk jau var apstulbt, ja nezini, ko gribi, un ieej lielveikalā. Vakariņās man ļoti garšo kāds konkrēts ēdiens – steiks. Liellopa fileja, kas apcepta ar trifeļu sviestiņu, un viss. Un glāze sarkanvīna. Reizēm, ēdot gaļu, pat neprasās salāti, reizēm prasās. Šovakar prasās.

„Bistro” lasītāji ir tieši tādi aizņemti cilvēki kā tu, kuriem nav laika stundām stāvēt virtuvē pie plīts. Kāds ir tavs padoms, kā vakariņu gatavošanu ikdienas skrējienā padarīt patīkamu, nevis uztvert kā apgrūtinošu pienākumu?

Gatavošanai man nekāda mūza nav vajadzīga. Ja esmu izsalcis, tad gatavoju. Manuprāt, ja patīk gatavot ēst, tad tas nav apgrūtinājums un to var vienkārši darīt. Es tomēr domāju, ka visiem „Bistro” un citu kulinārijas žurnālu lasītājiem patīk gatavot ēst. Ir tāda cilvēku grupa, kuri pērk kulinārijas žurnālus, interesējas par jaunām receptēm, skatās raidījumus, seko bildēm sociālajos tīklos, pievērš uzmanību tam, kā izskatās ēdiens utt. Un tagad man viņiem jāstāsta, kā gatavot mocarellas salātus?! ( Smejas.)

Pieaugot mūsu ēšanas paradumi mainās. Pastāsti, kādas atmiņas tev ir par vakariņām ģimenē? Kas bija tavs mīļākais darba dienu vakariņu ēdiens?

Noteikti pupiņu zupa, ko vārīja mana mamma. Bet vispār es nezinu, no kurienes man ir tāda mīlestība pret ēdienu. Mammai pupiņu zupa ļoti labi sanāca, tāpēc man tā joprojām liekas tāda „zupu zupa”, bet bija arī lietas, ko es gribēju un gatavoju pats. Piemēram, ja sagribējās saldumus. Mēs bijām piecu bērnu ģimene, tāpēc saldumi tika slēpti (es gan tos vienmēr atradu), bet, ja sagribējās, piemēram, kūkas, tad es cepu pats. Sapratu, ja mājās ir milti, olas, cukurs, zapte un krējums, tad jau kaut ko var uzmeistarot! Tad man arī iepatikās ēst gatavošana kā tāda. Sapratu, ka tas īstenībā ir baigi vienkārši – seko receptei, un tev būs rezultāts.

Vai tev ir kādi rituāli, kamēr gatavo?

Tas ir atkarīgs no sezonas. Vasarā tas noteikti ir klusums, jo, kad logs ir vaļā un es dzirdu putnus, man mūziku nevajag. Tā jau ir kā tāda savdabīga mūzika. Decembris un janvāris – Frenks Sinatra. Trīs diski, kuri iet uz riņķi. Viņš ir neaizstājams! Un noteikti glāze vīna. Visās receptēs man ir vīns. Tam nebūt nav jāpievienojas ēdienam, bet daļai no procesa gan. Reizēm gatavojot es uzlieku austiņas, piezvanu savai grāmatvedei vai kādam draugam un, taisot ēst, runāju pa telefonu. Telefons kabatā, austiņas iespraustas, un es tā šiverējos un taisu vakariņas.

Pastāsti vairāk par savu „Bistro” recepti!

Šī ir ļoti vienkārša recepte, viegli un ātri pagatavojama, nepieciešamas tieši četras minūtes. Un šie salāti lieliski apmāna, kad gribas, piemēram, sagatavoties vasarai vai samazināt ķermeņa tauku slāni. Tad es ēdu tādus taukainākus un dārzeņiem bagātus ēdienus. Starp citu, tauki ir laba lieta, un tas ir mīts, ka, tos ēdot, mēs paliekam resni. Es runāju par dabīgajiem taukiem, kas ir augu tauki, dzīvnieku tauki, un par transtaukskābēm, protams, mēs nerunājam. Kaut gan nesen lasīju pētījumu, ka transtaukskābes palīdzot novērst vēzi. Pieļauju, ka tas gan ir mārketinga triks, lai tirgotu fast food.

Cik svarīgi tev ikdienas skrējienā ir apstāties un mierīgi pavakariņot?

Svarīgi vai ne tik svarīgi, bet man garšo paēst un, pats galvenais, man garšo paēst garšīgi. Es varu ēst viens pats, es varu ēst kopā ar draugiem, tam nav tik lielas nozīmes, bet ēst vajag tā, lai pašam garšo. Katram cilvēkam garšu kārpiņas ir savas un atšķirīgas, un ēdienu mēs katrs jūtam pilnīgi citādāk. Ja negaršo, tad nevajag ēst aiz pieklājības un darīt sev pāri. Es gan spiežu sevi ēst selerijas. Man tās negaršo, bet selerijas ir ļoti veselīgas. Lieku zupās, tad tās mazāk jūt.

Manuprāt, ēšana ir pati svarīgākā bauda, un tikai tad nāk pārējās. Ja šī te svira nav apmierināta, tad arī pārējās nekad netiks apmierinātas – ne attiecības, ne mīlestība, ne karjera, ja nebūsi kārtīgi un labi paēdis. Un kārtīgi nozīmē garšīgi!

 

Teksts: Nikija Baltgaile

Foto: Armands Meirāns