Īsumā par... Evija Ķirsone-Slavinska

Īsumā par... Evija Ķirsone-Slavinska

11 / 05 / 2018

Evija Ķirsone-Slavinska restorāniem un bāriem blakus ir bijusi jau no agras bērnības un ar interjera dizainu nodarbojas kopš 20 gadu vecuma. Evijas darbu mēs visi labi zinām, jo viņa ir veidojusi „Lido” restorānu interjeru, taču tas nebūt nav viss. Interjera dizains restorāniem ir tā niša, kurā šobrīd aktīvi darbojas Evijas uzņēmums „Kirsons Design Group” un vēlas to attīstīt arī nākotnē.

Pastāsti, kā tu nonāci dizaina, arhitektūras un mākslas pasaulē.
Es esmu interjera arhitekte jeb interjera dizainere, kā nu kurš to sauc, jau otrajā paaudzē. Arī mana mamma ir interjera dizainere. Esmu beigusi gleznotājus un biju domājusi, ka savu dzīvi saistīšu ar glezniecību, bet kaut kā ļoti organiski viss nonāca pie tā, ko es tagad daru. Man patīk tās lietas, kas organiski veidojas, tās arī ir tās labākās. Jau paralēli studijām strādāju pie interjera projektēšanas, tagad man ir pašai savs interjera un arhitektūras projektēšanas uzņēmums, un esmu ļoti apmierināta ar to, ko daru.

Pārsvarā tie ir restorāni, kam tu taisi interjeru?

Jā, pārsvarā tie ir restorāni un sabiedriski objekti, bet ne tikai. Šobrīd mēs vairāk fokusējamies uz restorāniem, bet ir arī pāris privātie klienti.

Lūdzu, pastāsti, kur tavu darbu varam apskatīt savām acīm.

Šobrīd procesā ir vairāki interesanti restorānu un bāru projekti, ar kuriem jūs varēsiet iepazīties jau šajā vasarā, un es domāju, ka nākamgad varēšu pastāstīt daudz vairāk. Man šķiet, ka šobrīd sabiedrība visvairāk ir pazīstama ar jauno „Lido” restorānu konceptu projektiem. Vēl varu pastāstīt par „Apartment 22”, kas ir kā kokteiļu bārs/galerija un vairāk tāda ģimenes sanākšanas vieta cilvēkiem, kuriem patīk baudīt mākslu. Nesen kā pabeigts arī „Alķīmiķis”. Ir vairāki projekti, kas realizējušies tieši pagājušogad un šogad. Daudzi sabiedriski projekti mums vēl ir procesā, tā ka nākamgad būs vēl vairāk, ko parādīt.

Kas tev ir svarīgākais restorāna interjerā?

Tas, ko es jau šur tur esmu minējusi, bet domāju, ka ir jāatkārtojas – mēs veidojam produktu. Respektīvi, es nepārdodu pliku interjeru. Klients pērk savu restorānu, bāru vai jebko citu, un viņam vajag to kopumu, kas sastāv no interjera, no produkta pēc būtības, vai tas ir ēdiens vai dzēriens, vēl tā ir viesmīlība, vietas izvēle, kas arī ir ļoti svarīga. Mana ambīcija nav radīt tikai dizainu. Un tas man arī ir vissvarīgākais – nevis izveidot interjeru, bet radīt produktu, ar kuru klients būtu apmierināts. Jo es zinu – ja viņš būs apmierināts ar to kopumā, nāks klienti un bizness griezīsies, līdz ar to būs atdeve arī man. Veidojot interjeru, mēs domājam par produktu kopumā, analizējam, saprotam, kā kam būtu jāizskatās vai jābūt novietotam, lai tas pareizi strādātu.

Kas, tavuprāt, restorāna interjerā ir svarīgs apmeklētājam?

Arī nevaru tā vienkārši atbildēt, jo svarīgs ir viss kopā. Skaists interjers ir ārkārtīgi svarīgs ienākot, bet tā ir tikai viena no pozīcijām. Tikpat svarīgs ir produkts, tikpat svarīgs ir apkalpojošais personāls, kas, pienākot klāt, tev pasmaida vai nepasmaida, un tikpat svarīga ir arī vieta – lai normāli vari piebraukt vai atnākt ar kājām, lai tev ir ērti.

Kā tev šķiet – vai skaists interjers var izglābt sliktu ēdienu vai sliktu apkalpošanu?

Ja cilvēks ir atnācis paēst, tad droši vien nē. Bet, ja viņš ir atnācis ar pilnu vēderu pabaudīt atmosfēru, tad varbūt. Bet pēc būtības jau viss ir tādā komplektā, tas ir „gatavs iepakojums”. Apkalpošanu varbūt es neliktu priekšplānā, bet jebkurā gadījumā tas viss tik ļoti mijas kopā, arī tas ir ļoti svarīgi.

Pastāsti par pašu procesu. Kā, ieejot tukšā telpā, tev rodas domas un idejas, kā tam visam ir jāizskatās?

Mums ir izstrādāta sistēma, kā mēs strādājam, ko laikam māca arī skolās. Es to esmu iemācījusies darba procesā. Mums ir secīgi sarakstīti punkti, kā mēs veidojam projektus, kuriem tad arī pa vienam ejam cauri. Sākumā, protams, tiekamies ar klientu, izrunājam, uzklausām vēlmes, nodefinējam restorāna konceptu un tā potenciālo apmeklētāju, paskatāmies telpu, tad taisām tādus kā mood board. Tad vēlreiz tiekos ar klientu, mēs izrunājam, vai stilistiski esmu pareizi viņu sapratusi, jo kādreiz ir tā, ka klients vēlas vienu, bet vai nu viņš nav pratis pareizi izstāstīt, ko vēlas, vai arī es esmu viņu pārpratusi. Kad mēs vienojamies par virzienu, kurā ejam, tad es taisu vizualizāciju, kuru pēc tam ar klientu apstiprinu, un tad top ļoti detalizēti rasējumi līdz pat spuldzes izvēlei un visām specifikācijām, gaismas aprēķiniem utt.

Cik ilgs ir process no ieiešanas tukšā telpā līdz reālam rezultātam?

Es teiktu, ka interjeri vispār top diezgan ilgi, un visilgākais ir ražotnes process. Mana daļa, kas ietver sevī projektu ar visiem rasējumiem, varētu aizņemt kādus divus mēnešus, bet termiņš ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem – projekta koncepta, stilistikas un telpas apjoma.

Kurš ir tavs mīļākais posms darba procesā?

Pats sākuma posms – to visu izdomāt. Īstenībā man ļoti patīk savs darbs, jo man šķiet, ka tas ir kaut kas tik maģisks! Es tiekos ar klientu, saklausu, ko viņš vēlas, izdomāju to visu, mēs uztaisām vizualizāciju, tad notiek darba process, top rasējumi un viss pārējais, un pēc tam tu atnāc un paskaties – ir tieši tā, kā es biju iedomājusies! Tur arī ir tā maģija un tas foršums manā profesijā, ka es kaut ko izsapņoju un tam ir lemts piepildīties. Tas ir kaut kas vienreizējs!

Vai bieži nākas strīdēties par to, ko vēlies tu un ko vēlas pasūtītājs?

Ir svarīgi, ka tad, kad mēs tiekamies ar klientu un pēc tam es rādu viņam mood board bildes, lai mēs esam uz viena viļņa. Tāpēc man ir svarīgi nevis pierādīt kaut kādu savu ambīciju un interjerā ielikt savu vēlmi, bet gan uzklausīt klientu un saprast viņa vēlmi un ar savām zināšanām un savu gaumi to ietērpt tā, lai tas labi un skaisti izskatās. Līdz šim vēl nav gadījies tā, ka mēs absolūti neesam uz viena viļņa. Es arī uzskatu, ka dizaineram nav jābūt savam stilam, bet dizainers ir tas, kurš uzklausa klientu un spēj strādāt dažādos stilos. Es varu izveidot gan klasisku interjeru, ja klients tādu vēlas, un man nav absolūti nekādas pretrunas, ja klients atnāk un grib skandināvu dizainu vai, piemēram, vairāk kantrī. Es uzklausu un varu strādāt gan tādā, gan citādākā stilā. Varbūt ir kaut kāds virziens un rokraksts, kas parādās ar laiku, līdzīgi kā ar apģērbu. Man liekas, ka nepareizs ir tas priekšstats, ka dizainers nāk ar kaut kādu savu virzienu. Dizainers, arhitekts ir profesionālis savā jomā, pārzina virzienus un stilus un palīdz klientam izveidot produktu, kas labi izskatās, bet nav pretrunā ar klienta vēlmi. Klienta uzdevums ir noformulēt vēlmi, mans – to realizēt gaumīgi, skaisti, atbilstoši ergonomikas un visiem citiem projektēšanas principiem.

Kas tevi iedvesmo radīt šos interjerus – ēdiens, kas tiks gatavots, pati vieta, cilvēks, kas gatavos?

Var teikt, ka es ar to dzīvoju, līdz ar to es ikdienā domāju par dizainu, par restorānu dizainu, es tos veidoju un zinu tās lietas. Savā darbā, ikdienā veidojot skaistas lietas, es arī nepārtraukti iedvesmojos. Protams, ļoti iedvesmo izbraukumi ārpus Latvijas. Mēs esam pat tā darījuši, ka pirms tam esam uzmeklējuši labākās, trendīgākās, foršākās un skaistākās vietas un izstaigājuši tās. Nesen bijām Pēterburgā un izstaigājām visus foršākos restorānus, kas viņiem ir, – tas bija tāds īsts restorānu pārgājiens.

Kas ir tavas mīļākās vietas ceļojot – restorāni, kuros ēst, galvenokārt, dizaina dēļ?

Tajā pašā Pēterburgā nesen bijām ļoti skaistā restorānā „Beef Zavod”, kur es guvu daudz jaunas iedvesmas. Tur bija pilnīgi neapstrādātas ( raw) sienas saliktas kopā ar ārkārtīgi smalkām lietām, piemēram, zelta maisītājs, kuram pretī ir fabrikas konteiners, un citas it kā nesavienojamas lietas. Vēl, piemēram, stikla siena, aiz kuras ir redzams gaļas nogatavināšanas process, bet pārsteidzošā kārtā tas neizskatās neestētiski. Tādas kontrastu lietas un wow efekts, kas, man liekas, tagad arī ir diezgan modē. Jā, tas man Pēterburgā ļoti patika.

Vai ir tādas vietas, kurās tu vēl tikai sapņo nokļūt un redzēt pati savām acīm?

Es gribētu izbraukāt daudz. Pieļauju, ka Maskavā varētu būt labas vietas, uz kurieni vajadzētu aizbraukt un paskatīties restorānus. Domāju, ka daudzās pasaules vietās ir, ko redzēt. Vienkārši vairāk jābraukā. Nākotnē noteikti taisīšu tādas tūres, kad izvēlēšos valsti un braukšu, lai izstaigātu turienes labākās vietas.

Ar kuriem saviem darbiem tu lepojies visvairāk?

Īstenībā es lepojos ar katru savu darbu, jo es to daru ar sirdi un dvēseli. Man gribas, lai katrs darbs izdodas, un patiesībā tie arī izdodas. Man nav tādu darbu, kurus es negribētu kādam rādīt. Pagaidām portfolio vēl tikai top – mums ir daudzi „Lido” restorāni, ir vēl pāris, neskaitot „Lido”, bet būs daudz vairāk, un strādāju uz to, lai man būtu lepnums izstāstīt stāstu par katru savu darbu. Piemēram, „Alķīmiķis”, es domāju, ir ļoti foršs un izdevies projekts, tāpat „Apartment 22”, kas ir kaut kas pavisam cits – melnbalts, skandināvu stilā, un tas parāda, cik dažādi var uztaisīt, uzklausot cilvēku vēlmes.

Kādi ir tavi un uzņēmuma nākotnes plāni un vīzijas?

Mēs esam sev nosprauduši mērķi tieši restorānu un bāru interjeri, jo tas ir tas, ko mēs ļoti labi pārzinām un jūtam sevī potenciālu šajā jomā strādāt. Es domāju, ka uz to mēs arī iesim, un man ir tāda sajūta, ka tas varētu ļoti ātri un forši attīstīties. Blakus restorāniem un bāriem es esmu bijusi visu mūžu un to visu ļoti labi zinu. Priecājos par katru klientu, kas ir izvēlējies mūsu pakalpojumus, mums ir dažādi projekti, bet interjera dizains restorāniem un sabiedriskām telpām ir tā niša, ko vēlamies attīstīt.

Autors: Nikija Baltgaile
FOTO: Kristina Sisejeva