Mānīgā trifeļu eļļa

Ir produkti, kas apvīti ar noslēpumainu un maģisku smaržu, kuru patiesībā neviens tā arī nevar raksturot, bet zina, kāda tā ir. Viens no šādiem produktiem ir trifeles – melnās un baltās, tam nav nozīmes. Nozīme ir tajā, ka tā ir trifele. Tā kā trifele ir dārgs produkts, bieži vien, ieekonomējot naudu, mēs iegādājamies eļļu. Lai gan trifeļu eļļa bieži vien tiek celta debesīs unikālās garšas un aromātu dēļ un par tās dārdzību aizdomājamies ikreiz, kad to sajūt deguns, bieži vien nezinām, ka patiesībā ir ļoti liela starpība starp labu un ekskluzīvu un salīdzinoši lētu un ar ķīmiskiem aromātiem iegūtu eļļu.

Nedaudz par trifelēm

Trifeles ir viens no pasaules kompleksākajiem dabas produktiem, kas izceļas ar savu aromātu, no maiga līdz pat izteikti spēcīgam. Lielākoties visas pasaules labākās trifeles nāk no Itālijas, bet nevar piemirst arī par Francijas iezemietēm. Labākās melnās trifeles nāk no Umbrijas, baltās – no Pjemontas. Tā kā trifeles aug dziļi zemē, vislabākie meklētāji ir tieši cūkas vai suņi. Franču melnā ziemas trifele no Perigo arī ir viena no izcilākajām melnajām.

Vairāk par trifeļu iedalījumu lasi rakstā Umbrijas trifeles, jo tieši tās ir vienas no izcilniecēm pasaules trifeļu kartē.

Mānīgā eļļa

Lai iegūtu trifeļu eļļu, tiek izmantotas divas metodes. Eļļas pamatā lielākoties izmanto extra virgin olīvu vai vīnogu kauliņu eļļu. Tāpēc eļļas krāsa pudelē var variēt. Tad pievieno aromātu, un tas jau ir interesantākais, un pamatā ir divas iespējas.

Viena no metodēm paredz, ka eļļā tiek ieliktas dažas šķēles baltās vai arī melnās trifeles. Biežāk izmanto balto, jo tai ir visspēcīgākais aromāts un garša. Otra metode paredz, ka eļļai pievieno 2,4-ditiapentānu – aromātu, kurš atrodams dabīgās trifelēs, bet to, kuru pievieno eļļai, iegūst ķīmiski.

Pērkot vienu vai otru, jārēķinās, ka otrajai aromāts būs spēcīgāks, jo to iegūst ķīmiski. Turklāt aromāts vienmēr būs pastāvīgs. Eļļai, kurai pievienotas trifeles, aromāts vienmēr būs daudz vājāks, jo trifele eļļai nespēj no sevis atdot tik lielu aromātu kā ķīmiskā piedeva. Pirmā metode ir daudz dārgāka, jo, lai iegūtu pareizo aromātu un garšu, eļļa diezgan ilgi ir jānotur pudelēs vai speciālos lielos traukos, līdz tā ievelkas un iegūs savu garšu. Tas var prasīt līdz pat 9 mēnešiem (ekskluzīvākiem zīmoliem). Līdz ar to, apzinoties šo patiesību, ikviens no mums, atverot eļļas pudeli, var noteikt, vai eļļa ir dabīgi vai mazāk dabīgi veidota.

Lielākoties tās pārdod ļoti mazās pudelītēs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir dārgi. Otrkārt, ar ļoti mazu eļļas pilīti pietiek salīdzinoši lielam ēdiena daudzumam, un, tā kā eļļa salīdzinoši īsā laikā zaudē aromātu, tad izdevīgāk ir to pārdod mazās pudelēs, tādējādi nodrošinot, ka patērētājs būs saņēmis labāko.

Pagatavot pašam?

Trifeļu eļļas pagatavošana mājās ir diezgan slidens process, jo tad, kad trifele tiek ievākta, tā satur dabīgās gāzes. Jo gatavāka trifele, jo vairāk gāzu tā satur, un, ja šādu trifeli ieliek eļļā, tad, visticamāk, tai ir iespēja sabojāties dažu dienu laikā, savukārt ledusskapī – divu nedēļu laikā. Kompānijas, kuras nodarbojas ar trifeļu eļļas gatavošanu, izmanto speciālus traukus, kuros iztur eļļas, kas ir nedaudz atvērti, lai no trifelēm izspiestā gāze tiek ārā no trauka un nesabojā eļļu.

Iegādājoties

Dārgākās eļļas mēdz būt ar trifelēm iekšā pudelē, bet tad eļļas aromāts nebūs tik spēcīgs. To jau noskaidrojām. Vēl jāņem vērā, ka sintētiskās eļļas vienmēr vienam vai otram zīmolam garšos vienādi. Ar dabīgajām eļļām būs citādi, jo daba paliek daba un nekad nevar zināt, kas notiks, eļļā ieliekot trifeles. Protams, kompānijas, kuras nodarbojas ar to, lielākoties var prognozēt iznākumu, bet ne viss 100% ir prognozējams.

Ja eļļa, atverot pudeli, ir tik spēcīga, ka pat blakus stāvošais var to sajust, tad, visticamāk, tā ir ar sintētiskām piedevām. Un uz iepakojuma būs teikts: trifeļu eļļa un dabīgie aromāti/trifeļu esence.

Uz iepakojuma

Ja eļļa ir gatavota, pievienojot īstu trifeli, tad uz iepakojuma, visticamāk, būs teikts, ka sastāvā ir olīveļļa un trifele – nekas vairāk.

Izmantošana

Trifeļu eļļu nekad neizmanto cepšanā, bet vienīgi ēdienam pievienojot jau tad, kad tas ir gatavs un tiek pasniegts. Un vislabāk tad, kad esi jau ar dakšiņu rokā un gatavs kumosu bāzt mutē, jo arī uz karsta un silta ēdiena eļļa ātri zaudē savas īpašības.

Trifeļu eļļa, lai kurš variants tas būtu, ir ideāla daudzos ēdienos – ar ceptiem kartupeļiem, steiku, ceptām olām, vistu, seleriju, sīpoliem, saldu krējumu, ziedkāpostiem, zivīm, krēmīgiem desertiem.

Idejas pasniegšanai

Pagatavo spageti ar eļļas un ķiploku mērci, pārlej ar trifeļu eļļu un uzber cieto sieru.

No rīta, gatavojot olu kulteni, pirms ēšanas pielej tam nedaudz trifeļu eļļas, un brokastis iegūs pavisam citas garšas.

Sacep pannā sēnes – rudens vai tos pašus šampinjonus – un pārlej ar trifeļu eļļu. Ja ēstu ar aizvērtām acīm, nevarētu atminēt, kas slēpjas ēdienā, kā vien to, ka tur ir trifeles.

Sagrauzdē maizes šķēles, pārber ar arugulu, cietā siera vai mocarellas šķēlēm un pārslaki ar trifeļu eļļu.

Varētu uzvārīt pilnīgi prastu risoto, pievienojot tikai sarīvētu sieru un sviestu, taču pārslacīts ar eļļu, tas kļūs par ekskluzīvām vakariņām.

Pannā ātri apcep zandarta vai pikšas filejas sviestā, liec uz šķīvja un pārlej ar trifeļu eļļu. Ja blakus pasniedz arī krēmīgo kartupeļu putru – uzlej arī tai.

Pievieno sviestam trifeļu eļļu un smērē uz maizītes.

Autors: Signe Meirāne
FOTO: Armands Meirāns

Atklāta tipa lazanja ar sēņu un krējuma mērci

Atklātā tipa lazanja nozīmē, ka neliek krāsnī pastu ar mērci kārtās, to cepot ilgu laiku, bet gan uz šķīvja kārto izvārītas pastas loksnes...

Vairāk

Sparģeļu, olu un jauno kartupeļu salāti ar trifeļu mērci

Šie salāti ir vilinoši ne tikai ar to, ka tiem pievienota trifeļu eļļas mērce, bet arī tapēc, ka to sastāvā ir tik veselīgas sastāvdaļas kā sparģeļi un paipalu olas...

Vairāk