Saules pieskārienus baudījušie

Saules pieskārienus baudījušie

Sulīgi un maigi, pikanti un asi, ar izteiktu tomātu garšu vai pilnīgi bezgaršīgi. Tādi var būt saulē kaltētie tomāti eļļā. Par to izcelsmes vietu tiek uzskatīta Itālija, bet, kas netipiski, tie netiek saistīti ar kādu konkrētu reģionu, kā tas, piemēram, ir ar lazdu riekstiem un Lombardiju vai mocarellu un Kampāniju. Saulē kaltētie tomāti ir viens no tiem produktiem, kam nav noteiktas sezonas, jo tie ir pieejami jebkurā gadalaikā. Tie būs īsts glābiņš laikā, kad veikalā nopērkamie tomāti ne pēc kā vēl negaršo, turklāt tie satur ļoti maz kaloriju.

Kā tos gatavot

Kā jau atklāj pats nosaukums, lai šādi pagatavotu tomātus, tie vairākas dienas tiek kaltēti karstā saulē, kā rezultātā tie zaudē lielāko daļu mitruma. Visbiežāk tie tiek ražoti Turcijā, Itālijā, Grieķijā, Spānijā un citās valstīs, kur ilgstoši priecē saulainais laiks. Saulē kaltētus tomātus iedala divās kategorijās – bez eļļas un ar eļļu. Pirms uzglabāšanas eļļā tiek veikti divi procesi – vispirms tomātus pārgriež uz pusēm, pārkaisa ar sāli (sāls izvelk no tomātiem šķidrumu, un tie arī kļūst sāļāki) un kaltē saulē, bet, kad saule un sāls savu darbu ir paveikuši, tie 4–6 stundas tiek mērcēti etiķa un ūdens maisījumā, lai uzbriestu un kļūtu mīkstāki. Pēc tam tomātus nosusina un pilda burciņās, pārlejot ar eļļu un pievienojot dažādas piedevas – ķiplokus, oregano, baziliku, rozmarīnu, kaperus, dilles, čili utt. Ir arī tādi ražotāji, kas bez garšaugiem pievieno papildus etiķi, kas jūtams arī galaprodukta garšā. Bet, jo saldāki un kvalitatīvāki ir tomāti, jo mazāk etiķa tiem tiek pievienots, un otrādi. Lai bagātinātu un saglabātu kaltēto tomātu garšas īpašības, nepieciešams izmantot augstākās kvalitātes augu eļļu.

No četrpadsmit uz vienu

Nereti pircēji brīnās, kāpēc saulē kaltētie tomāti ir tik dārgi. Izrādās, ka, lai pagatavotu 1 kg saulē kaltētu tomātu, nepieciešami 8–14 kg svaigu tomātu. Turklāt jāatceras, ka izteiksmīgās garšas dēļ kaltētos tomātus ēdienam nevajag pievienot daudz, tāpēc ar mazo burciņu pietiks vairākām reizēm. Kaltēšanai visbiežāk izmanto sarkanos plūmju tomātus vai jebkuru citu miltainu tomātu šķirni, kuriem ir maz sēkliņu. Veikalu plauktos atrodami arī dzelteni un oranži saulē kaltētie tomāti, bet tie nav kļuvuši tik populāri kā sarkanie, visticamāk, neapetītlīgās krāsas dēļ, kādu tie iegūst pēc kaltēšanas procesa. Saulē kaltētie tomāti, kas netiek uzglabāti eļļā, bagātīgi satur antioksidantus, likopēnu, A un C vitamīnus, taču zinātnieki ir pierādījuši, ka šīs vērtīgās vielas cilvēka organisms labāk spēj uzņemt, ja kaltētiem tomātiem tiek pievienots neliels tauku daudzums, tāpēc labāka izvēle ir saulē kaltētie tomāti eļļā.

Kur tos izmanto

Kvalitatīvi saulē kaltētie tomāti eļļā ir īsta delikatese, ko var baudīt tāpat vai pasniegt uzkodu platē. Protams, tos var pievienot arī dažādiem ēdieniem, bet tādā gadījumā vari iegādāties ne tik izcilas kvalitātes kaltētos tomātus. Tie derēs salātos, zupās, mērcēs, krēmos, pie gaļas, sendvičos, picās, pastētēs, omletēs un citos ēdienos. Pirms produkta lietošanas vēlams notecināt augu eļļu, bet, ja tā ir kvalitatīva eļļa, tad nelej to ārā, bet lieto parastās eļļas vietā, pievieno salātu mērcēm vai pat maizes mīklai, kā rezultātā maizīte iegūs vieglu saulē kaltētu tomātu garšu, ko nevar iegūt ne ar vienu citu garšvielu.

Lai sausi kļūtu mīksti

Ja tev plauktā stāv iepakojums ar saulē kaltētiem tomātiem bez eļļas, bet īsti nezini, kur tos izmantot vai tie liekas pārāk cieti, ir vērts no tiem pagatavot kaltētos tomātus eļļā. Viss, kas tev vajadzīgs, ir kvalitatīva augu eļļa (olīveļļa vai saulespuķu eļļa) un iecienītākās garšvielas, ar kurām vēlies papildināt tomātus, piemēram, ķiploki, oregano, baziliks, dilles, kaperi utt. Pirms pārliešanas ar eļļu tomāti nedaudz jānoplaucē ar karstu ūdeni, lai tie kļūtu mīkstāki. Kas attiecas uz produkta uzglabāšanu – ja burciņa ar kaltētiem tomātiem eļļā tiek atvērta, to var uzglabāt ledusskapī līdz pat divām nedēļām. Ja eļļa kļuvusi tumšāka, nav pamata satraukumam, jo tā kļūs gaišāka un caurspīdīgāka, ja sasils līdz istabas temperatūrai.

Autors: Zane Bitmane
FOTO:Armands Meirāns