Dzērvenes - rudens ogu karalienes

Dzērvenes - rudens ogu karalienes

Dzērvenes, iespējams, ir pašas vērtīgākās ogas, ko mums piedāvā Latvijas daba, un arī vienas no skābākajām ogām, kuras daudzi ēd saviebjoties, bet jāēd ir, jo tās ir tik veselīgas. Ogas satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, vitamīnus un minerālvielas un jau izsenis tikušas augstu vērtētas.

Latvijas purvos dzērvenes augušas vienmēr, mūsu senči tās izmantojuši tautas medicīnā simtiem gadu. Dzērvene šķiet tik latviska oga, īpaši, ja zini, ka tālāk uz dienvidiem dzērvenes neaug un dienvidnieki ēd pie mums augušās ogas. Tomēr izrādās, ka dzērvenes uzturā un dziedniecībā izmantojuši arī Ziemeļamerikas indiāņi. Mūsdienās šīs ogas ir iecienītas gan Amerikā, gan Kanādā, īpaši Pateicības dienas un Ziemassvētku maltītēs. Protams, Amerikā augušās un mūsu dzērvenes nedaudz atšķiras pēc izskata, tomēr uzturvērtības ziņā abas ir vienlīdz vērtīgas.

Purva un lielogu

Dzērvenes var iedalīt purva dzērvenēs un lielogu dzērvenēs. Purva dzērvenes  dabiski aug Latvijas purvos un to ogas, atkarībā no laikapstākļiem, ir vai nu pavisam sīkas, vai arī tuvojas gandrīz vai lielogu dzērveņu izmēram.

Lielogu dzērvenes , kuras nez kāpēc bieži tiek peltas kā „neīstās dzērvenes” un kuras mēdz saukt arī par dižbrūklenēm, ir iespējams kultivēt un audzēt savā piemājas dārziņā, nodrošinot tām nepieciešamos apstākļus. Šo dzērveņu izcelsmes vieta ir Amerika. Lielogu dzērvenes atšķiras no purva dzērvenēm ar to, ka tās ir čaganākas un gaisīgākas, ar lielākiem caurumiem un ne tik sulīgas. Iespējams, tieši šo atšķirību dēļ kādam varētu šķist, ka tā taču nav nekāda dzērvene. Tomēr lielogu dzērvenes ir tikpat vērtīgas, turklāt ne tik skābas, kas varētu būt pluss tiem, kuriem dzērvenes grūti ir ieēst.

Uzturvērtība

Dzērvenes mēdz saukt par dabīgām antibiotikām, un ir cilvēki, kas ar savu pieredzi parāda – katru dienu apēdot pa saujai dzērveņu, ievērojami uzlabojas veselība. Dzērveņu lielākais trumpis – tās palīdz pret dažādiem iekaisumiem, pateicoties tanīnu koncentrācijai ogās. Nemaz nerunājot par ātrāk pārbaudāmiem efektiem – dzērvenes lieliski noder saaukstēšanās laikā un gripas sezonā, lai stiprinātu imunitāti, tām piemīt arī temperatūru pazeminoša iedarbība. Savukārt, ja ir kādas problēmas ar urīnpūsli vai nierēm, dzērveņu iekļaušana ikdienas uzturā ir ne tikai ieteicama, bet pat obligāta.

Dzērveņu plusus varētu uzskaitīt vēl un vēl, pieminot gan vielmaiņas un gremošanas sistēmas darbības, gan garīgās veselības uzlabošanu. Tiešām – dzērvene ir oga, kuru vairāk vajadzētu slavēt nevis kulināro īpašību dēļ, bet gan uzturvērtības ziņā , jo, iekļaujot maltītē dzērvenes, mēs ne tikai gūstam gastronomisku baudījumu, bet arī stiprinām organismu. Ne tikai stiprinām, bet pat ārstējam.

Dzērvenes ir bagātas ar C vitamīnu, B1, B2 un B3 vitamīniem, kālija sāļiem, jodu, mangānu, boru, dzelzi, kalciju, nātriju, kā arī to sastāvā ir šķiedrvielas un daudzas organiskās skābes – citronskābe, benzoskābe, ābolskābe u.c. Pārāk liela dzērveņu lietošana uzturā var radīt gremošanas traucējumus, bet tad devai jābūt patiešām ievērojamai.

Kur izmantot

Dzērveņu skābums visbiežāk ir iemesls, kas attur no ogu iekļaušanas ikdienas uzturā, tāpēc lielākā daļa cilvēku tās savāra morsā vai sulā, ēd ogas ar cukuru vai iecep kūkās. Tomēr dzērvenes vislabāk ēst svaigas, kad tām nav mazinājusies uzturvērtība. Bet, kad esam stiprinājuši veselību ar svaigajām ogām, tad gan var savas garšas kārpiņas palutināt un pagatavot kaut ko īpašu. Un iespēju, kur izmanto dzērvenes, ir ļoti daudz:

  • Dzērvenes iederas kūkās, desertos, želejās, krēmos un saldējumos. Īpaši patiks tiem, kuri dod priekšroku skābeniem desertiem. Tāpat ar dzērvenēm var piešķirt nedaudz skābāku noti pārāk saldam desertam.
  • Dzērvenes lieliski piestāv otrajiem ēdieniem, dārzeņu un gaļas ēdieniem. Vispopulārākā ir dzērveņu mērce, ko pasniedz ar gaļu vai ar kartupeļu pankūkām.
  • Žāvētas dzērvenes var izmantot rozīņu vietā, turklāt tās ir vērtīgākas par rozīnēm un arī piešķirs ēdienam citu garšu.
  • Daudzu iecienīts našķis ir dzērvenes pūdercukurā. Neaizmirsti par tām Ziemassvētkos, kad šādi pagatavotas ogas var būt lieliska pievienotā vērtība svētku dāvaniņām.
  • No dzērvenēm sanāk ļoti aromātisks liķieris, kuram pievienojot nedaudz krustnagliņu un apelsīna miziņu, var iegūt dzērienu ar Ziemassvētku smaržu.

Viens ieteikums, kā var mazināt dzērveņu skābumu, – vārot ogas, pievieno ūdenim šķipsnu sodas. Skābums mazināsies un attiecīgi arī vajadzēs mazāk cukura, kā rezultātā ēdiens būs veselīgāks.

Kā uzglabāt

Dzērveņu uzglabāšanas metodes ir dažādas, un tā vien šķiet, ka katrā ģimenē ir atrasta sava pareizā recepte, bet, kas der vieniem, citiem nepavisam neder.

  • Visizplatītākā metode – sausas, tīras, stingras ogas saber burkās, pārlej ar aukstu ūdeni un uzliek burkām vākus. Tomēr neviena oga nedrīkst būt sabojājusies, jo tad pastāv iespēja, ka visas ogas sāks bojāties. Šādi ogas var uzglabāt pat līdz pusgadam, tomēr ieteicams tās izlietot 3–4 mēnešu laikā jeb, citiem vārdiem sakot, pa ziemas auksto laiku.
  • Otra metode – sausas, tīras un stingras ogas ber burkās, neaplejot ar ūdeni, un aizskrūvē burkas. Ogas labi glabāsies līdz februārim. Esmu gan dzirdējusi, ka citiem šī metode nav nostrādājusi, bet man šādi ogas stāv labāk nekā aplietas ar ūdeni.
  • Trešā metode – ogu sasaldēšana. Ja ir iespēja ogas sasaldēt, tas ir viens no ērtākajiem variantiem, jo ogas pavisam noteikti nesabojāsies.
  • Un ceturtā metode – kādu laiku ogas var uzglabāt tāpat, saberot tās grozā vai kastē un noliekot vēsākā, tumšākā vietā. Protams, arī šajā gadījumā ogas vispirms jāpārlasa, lai starp veselām ogām nebūtu kāda iebojājusies dzērvene, citādi ogas ilgi nestāvēs.
  • Kā arī – no dzērvenēm var gatavot ievārījumus, kompotus un čatnijus.

Autors: Ilze Lipska
FOTO: Armands Meirāns