Dārgums no Vidusjūras un Atlantijas okeāna dzīlēm

Dārgums no Vidusjūras un Atlantijas okeāna dzīlēm

Neparastie, bet reizē tik vilinošie kalmāri, kas ar savu ķermeņa uzbūvi un izskatu ieinteresē daudzus jūras velšu cienītājus, mūsdienās biežāk tiek ierindoti delikatešu sarakstā, taču izrādās, ka senāk latvieši tos bieži izmantoja ikdienas maltītēs. Jā, kāds droši vien saviebj seju neizpratnē par to, kā šādu glumu jūras iemītnieku vispār var pasniegt uz šķīvja, bet, kā zināms, neskati vīru pēc cepures, un šis ir viens no tiem gadījumiem.

Kalmāru baltā gaļa ir maiga, mīksta un mutē kūstoša, protams, ja vien to nepārcep, jo pretējā gadījumā tā kļūs cieta un gumijota. Neskaitot patīkamo tekstūru, gaļa ir bagāta ar augstvērtīgām olbaltumvielām, Omega-3 un Omega-6 taukskābēm, B grupas, PP un E vitamīniem un daudzām minerālvielām, turklāt tā ir samērā liesa. Interesanti, ka kalmāru gaļai ir pat nedaudz saldena un riekstaina smarža, kas tā vien vilina šos jūras iemītniekus reizi pa reizei iekļaut savā ēdienkartē. Kalmārus var pievienot gandrīz jebkuram ēdienam – zupām, salātiem, mērcēm, tos var sapildīt, pasniegt kā uzkodu, cept brokastu omletē, sāļajos mafinos vai papildināt ar tiem pamatēdienu receptes. Savukārt kalmāros esošo tinti var izmantot kā dabisku krāsvielu dažādu pārtikas produktu iekrāsošanai.

Autors: Dagne Vaskopa
FOTO: Kristīne Dzalbe