Jūras veltes

Jūras veltes

Lai arī cik ļoti dažiem cilvēkiem nepatiktu aukstie ziemas mēneši, ir viens iemesls tos mīlēt. Un tas ir – jūras veltes! No rudens līdz pavasarim okeāni un jūras sniedz labāko, kas tiem ir, – austeres, garneles, nažgliemenes, mīdijas, dažādas gliemenes un vēl...

Zināms, ka karstā laikā labāk ar austeru ēšanu neriskēt, tādēļ atceries – viss, kas paslēpies čaulās, vislabākais ir mēnešos, kuru nosaukumā ir burts „r”. Tātad – no septembra līdz aprīlim.

Jūras veltēm ir vairākas labas īpašības. Pirmkārt, tās ir garšīgas. Otrkārt, veselīgas, un treškārt (kas bieži daudziem ir svarīgākais) – viegli pagatavojamas!

Mazliet par dažādām jūras veltēm:

Austeres  ir labi zināmas un lietotas uzturā jau kopš Senās Grieķijas laikiem. Lai arī mūsdienās austeres lielākoties uzskata par ekskluzīvu produktu, Čārlzs Dikenss 19. gs. vidū rakstīja, ka „nabadzība un austeres iet roku rokā. Jo nabadzīgāka vieta, jo vairāk jūtama austeru klātbūtne.” Austeres lielākoties ēd svaigā veidā. Ēdot nevajag to košļāt – uzpilini nedaudz citronu sulas, var arī pievienot sarkanvīna etiķi un šalotes sīpolus, kaviāru, puravus vai tabasko mērci, un norij veselu. Tiesa, austeru atvēršana nav viegls darbiņš. Austeres var arī cept, pievienojot dažādas garšvielas.

Mīdijas jeb ēdamgliemenes  nemitīgi caur sevi filtrē jūras ūdeni, pārtiekot no tajā esošajām barības vielām. Latvijā lielākoties pieejamas saldētas mīdijas – gan ar vāciņiem, gan bez tiem – dažādos jūras produktu maisījumos. Klasika ir baltvīnā sautētas mīdijas ar garšaugiem un šalotes sīpoliem. Nīderlandes un Beļģijas klasika savukārt ir mīdijas, kas pasniegtas ar frī kartupeļiem, bet tikpat labi tās var pievienot pastai vai likt uz picas, lielās – pildīt ar siera un rīvmaizes masu un cept krāsnī.

„Cockle” jeb sirsniņgliemenes  – mazās, gaišās gliemenes, kas dzīvo dubļainās vietās, pēc garšas ir patīkami saldenas. Ēd grilētas, vārītas vai ceptas. Ja ir iespēja – arī marinētas. Starp citu, tradicionālas velsiešu brokastis ir ceptas gliemenes ar bekonu, pasniegtas ar svaigu maizi.

Nažgliemenes jeb jūras naži  ir garenas, taisnstūrveida formas gliemenes. No ārpuses tās ir gludas, bālganā krāsā ar sarkanīgi brūnu nokrāsu. Jūras naži savu dzīvi pavada zem smiltīm un ir grūti savācami. Pagatavotus tos ēd uzreiz, jo pēc gatavošanas, kļuvuši auksti, tie vairs nav ēdami. Klasika – sautēti baltvīnā kopā ar ķiploku, ātri un garšīgi.

Jūras ķemmītes  ir lielisks pārtikas uzturvielu avots. Lai arī Latvijā pierasts tās redzēt iztīrītas, nevajag aizmirst, ka tām ir skaistas vēdekļveida čaulas, no kurām skaistākās novērtē pat mākslinieki. Tikai atceries, ka jūras ķemmītes ir jāgatavo ļoti īsu brīdi, burtiski apcepot no katras puses 1–2 minūtes. Ja cepsi ilgāk, var sanāk nebaudāms un izmetams ēdiens par ļoti lielu cenu.

Ir daži nosacījumi, kas attiecas uz visiem moluskiem.

Pirms gatavošanas tos kārtīgi noskalo vai pat paturi ūdenī, lai izfiltrējas liekās smiltis, ko moluski uzņēmuši barojoties.
Svarīgi pirms gatavošanas pārliecināties, vai molusku vāciņi ir ciet. Ja kāds ir vaļā – tad met to ārā, jo, visticamāk, tas ir beigts. To var pārbaudīt, ieliekot uz kādu laiku ledusskapī vai uzsitot ar pirkstu un sekojot reakcijai. Ja tas ievelkas iekšā un aizveras, tad ir labs.
Turpretī, ja gatavojot molusku vāciņi atveras, tā tam ir jābūt, un maltīte ir gatava.

Autors: Laura Grēviņa
FOTO: Armands Meirāns