Redaktora sleja
Iedvesmas laiks
Pavasaris ir viltīgs laiks – tas atmodina mūsos sajūtas, kuras bijušas paslēptas ilgu laiku vai par kurām neesam pat nojautuši. Tas ir laiks, kurā mostas tas, kas aizmidzis pirms dažiem mēnešiem, sākot ar augiem dabā un beidzot ar maigo iemīlēšanās sajūtu un seksualitāti. Ir taisnība, ka pavasaris ir viltīgs – sievietes nomet biezos kažokus un siltās jakas, atklājot vīriešiem savas skaistās formas. Vīrieši uzpoš savas zamša žaketes, uzliek saulesbrilles un ar smaidu cenšas nogalināt katru sev iepatikušos meiteni. Cilvēki arvien vairāk smaida, kāds dusmīgi nevar atrast pagājušajā gadā noslēptos zābakus, kāds panikā cenšas iztukšot saldētavu, visu apēdot vai atdodot draugiem, lai atbrīvotu vietu vasaras veltēm.
Pavasaris ir viltīgs, bet pilns ar tik daudz enerģijas, par kuru nenojaušam un par kuru piemirstam. Daba mostas, parādās pirmie zaļumi. Maijā kļavu un bērzu sulas jau garām, bet sākas viss pārējais. Man prieks, ka šogad esmu atklājusi nezāļu burvību, pateicoties mūsu rakstam „Nezāles – neatstāj pļavā, bet pārcel uz šķīvi”, tāpat esmu vairāk sākusi lietot nātres, kaut gan, atzīšos, vēl arvien pieticīgi – vai nu tāpēc, ka mans organisms tās nevēlas un ir pietiekami nodrošināts ar dzelzi, vai arī no tā, ka bērnībā pārāk bieži tās mani sadzēla. Pat tagad, kad tās bildējām, viena paspēja man iedzelt, nemanāmi, bet tik paliekoši. Tomēr pavisam droši varu teikt, ka nesen gatavotais kokteilis no gurķa, kivi, mango, nezālēm (arī nātrēm), jogurta un agaves sīrupa bija kas tik pacilājošs, ka likās – paceļos 20 cm virs zemes.
Jā, tāds ir pavasaris. Kad gribas visu zaļo, visu veselīgo, gribas smieties un baudīt. Un baudīt, man liekas, ir šodienas atslēgvārds, jo es ar baudu aprīlī tiku apdāvināta – brauciens uz Turciju (ar lidsabiedrību „Turkish Airlines”), kurā teju iemīlējos (raksti par Turciju – maijā un jūnijā), tad divas tikšanās ar Elzasas vīndariem – Etjēnu Hugelu no „Hugel & Fils” (ar viņu interviju lasi jūnijā) un Filipu Zinku no „Paul & Philippe Zinck” (rakstu par šo namu lasi maijā), tad mans plašākais ieskats Frančakortas (Itālijā) vīnos ar „Berlucchi” namu, jauna šampanieša atklāšana ar „Duval-LeRoy” un kas tik vēl ne. Ir grūti uzskaitīt visu, kas mani ir iedvesmojis, un dažreiz liekas, ka dzīve, sitot no vienas puses, lutina no otras, un laikam jau tā jābūt, jo tas rada to balansu, kurā spēj novērtēt to, kas tev ir, jo, ja nav sitienu, tad viss tiek uzņemts pārāk viegli.
Man liekas, ka dažreiz arī mēs pārāk viegli uzņemam to, ko veikalā vai tirgū nopērkam (nē, es nedomāju svara ziņā vai aptaukojumā), nepiedomājot pie visiem tiem sīkumiem, pie kuriem piestrādā zemnieks, ražotājs, importētājs, pārdevējs. Mēs nopērkam un patērējam; ja neder – izmetam, un viss. Bet tā nevajadzētu būt, jo atceries, ka ikvienu lietu, kuru tu tagad, piemēram, maijā, pirksi tirgū, – salātus, pirmos redīsus, zaļumus un ko tik vēl – to visu kāds ir audzējis un lolojis, ieguldījis enerģiju un pēc tam to enerģiju nodod tev. Jā, tas noved pie tā, ka iepērcies pie cilvēkiem, kuriem uzticies, kuri tev patīk un kurus iepazīsti, jo tikai tā saņem visu, kas tavam organismam pienākas.
Un pienākas mums daudz – bieži vien vairāk, nekā paši sev novēlam. Tāpēc es novēlu visiem, kas sevi mīl, maijā ieelpot silto gaisu, izskriet kādu skrējienu, varbūt aiziet uz jogu vai kādu citu sporta veidu, pabraukt ar riteni, baudīt dzīvi. Iziet uz kādu restorānu vai restorāna vakariņas pagatavot mājās, nopirkt labu vīnu, uzcept ko tādu, kas nav ēsts, atklāt grila sezonu un mīlēt.
Mēs šomēnes baudīsim Austrālijas garšas, vīnus, ēdienus, dzērienus un stāstus, vienlaikus gatavojoties jūnijam – latviskajām garšām. Portālā sāksim dažādas jaunas aktivitātes, piestrādāsim pie vecajām, uzsāksim sadarbību ar jauniem partneriem un, peldot pa straumi, piedāvāsim to labāko. Jo, kā jau vienmēr esam teikuši, mums ir svarīgi zināt, ka tu zini.
Saulaini un zaļi,
